Eiropas Savienībā vismaz vienu vakcīnas devu jau saņēmuši 180 miljoni jeb 40% iedzīvotāju. Pilnībā vakcinēti ir mazliet vairāk nekā 11%. Latvijā šī proporcija ir attiecīgi 22% un 4,7%.
Pašlaik EZA devusi savu zaļo gaismu četrām vakcīnām (“Pfizer/BioNTech”, “Moderna”, “AstraZeneca” un “Janssen”), kas balstītas divās dažādās tehnoloģijās, un savu kārtu gaida vēl četras citas vakcīnas: “CureVac”, “Novavax”, “Sputņik V” and “Sinovac”.
Aģentūra šobrīd arī veic divas inspekcijas uz vietas Krievijā saistībā ar “Sputņik V” vakcīnu – lai pārbaudītu klīnisko pētījumu atbilstību zinātniskajiem un ētiskajiem standartiem un arī lai pārbaudītu ražošanas vietas un to atbilstību standartiem.
Darbs pie ķīniešu vakcīnas “Sinovac” pārbaudes tikko sācies, bet vistuvāk zaļajai gaismai atrodas cita vakcīna – “Curevac”. Vai tas notiks jau maija beigās vai jūnija sākumā, EZA vēl nevarēja apstiprināt. “Curevac” ir Vācijā izstrādāta vakcīna, tāpat kā “Pfizer” un “Moderna”, tā balstīta uz mRNS tehnoloģijas izmantošanu.
EZA arī pēta, cik efektīvas vakcīnas ir pret Covid-19 mutāciju, kas nāk no Indijas.
“Dati izskatās pārliecinoši, ka mRNS vakcīnas ir spējīgas neitralizēt šo variantu – vismaz tik daudz, lai garantētu pietiekamu aizsardzību.
Mēs domājam, ka arī vīrusa vektora vakcīna būs efektīva un gaidām datus no Indijas, kur izmanto “AstraZeneca” vakcīnas versiju,” vēsta Eiropas Zāļu aģentūras Bioloģisko veselības draudu un vakcīnu stratēģijas vadītājs Marko Kavaleri.
Itālijā nedēļas nogalē kādai jaunai sievietei kļūdas pēc māsiņa iepotēja sešas “Pfizer” vakcīnas devas – visu, kas bija palicis flakonā. Sieviete tika ievietota slimnīcā, lai novērotu viņas veselības stāvokli, bet nekādi blakusefekti no vakcīnas pārdozēšanas sievietei nebija manāmi.
Šis gan pasaulē nav vienīgais gadījums, kad kļūdas pēc pārdozēta vakcīna, un neviens no tiem nav beidzies letāli.
