Laika posmā no pagājušā gada sākuma līdz septembrim Eiropas Savienībā tika saņemti aptuveni 756 tūkstoši patvēruma pieprasījumu, bet Vācija viena pati ir apstrādājusi vairāk nekā pusi no tiem. Par to liecina šodien publiskoties Eiropas statistikas biroja ''Eurostat'' dati. Tie rāda, ka
Vācijā ir izskatīti vismaz 420 tūkstoši pieprasījumu, un tas ir vairāk, nekā visās pārējās bloka dalībvalstīs kopā ņemot.
Kā norāda izdevums "Die Welt", patvēruma pieprasījumu skaits var arī neatspoguļot patieso Vācijā ieceļojušo bēgļu skaitu. Tiek uzsvērts, ka daudzi no patvēruma prasītājiem valstī bija ieradušies jau pirms gada, taču formālo prasību iesniegt bijuši spējīgi tikai tagad. Vācijas valdības dati liecina, ka pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos elektroniskā reģistrācijas sistēma ir reģistrējusi 272 tūkstošus no jauna ieceļojušo personu.
Iespaidīgajiem Vācijas rādītājiem seko Itālija un Francija, kuras apstrādājušas aptuveni 68 un 63 tūkstošus patvēruma pieprasījumu, taču tā ir tikai sestā daļa no Vācijas apjomiem. Savukārt, piemēram, Dānijā patvēruma meklētāju skaits gada laikā ir strauji samazinājies no 21 līdz tikai nedaudz vairāk kā pieciem tūkstošiem cilvēku.
''Eurostat'' dati arī liecina, ka visai bēdīgā situācijā ir nonākusi Grieķija, caur kuru Eiropas Savienībā joprojām ieplūst vislielākais bēgļu skaits. Atēnas no saņemtajiem 30 tūkstošiem patvēruma pieteikumu ir spējušas apstrādāt vien 7600.
Viens no Vācijas parlamenta viceprezidentiem Johanness Zinghammers uzskata, ka bieži piesauktā Eiropas atbildības novirzīšana uz dienvidu valstīm vienkārši neiztur kritiku. Pēc viņa vārdiem, tas arī nozīmē tikai to, ka bēgļu krīze arī pašā Vācijā nav pārvarēta.
Šī gada sākumā ar visai skaļu paziņojumu klajā nācis arī Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mazjērs, iepazīstinot ar saviem plāniem patvēruma politikas un drošības sistēmas pārskatīšanai. Intervijā izdevumam „Frankfurter Allgemeine Zeitung” ministrs paziņojis par likumprojektu, kas atļautu deportēt no valsts tos patvēruma meklētājus, kuri rada drošības riskus. Šīs deportācijas īstenotu federālā valdība, nevis individuālās pavalstis. Tomass de Mazjērs, kurš pārstāv Kristīgo demokrātu partiju, arī rosinājis izveidot federālos deportācijas centrus, uz kuriem tiktu pārvietotas personas, kuru patvēruma pieprasījumi ir noraidīti.
Pēc pagājušā gada nogalē notikušā uzbrukuma Berlīnes Ziemassvētku tirdziņam aktualizējušās arī diskusijas par drošības struktūru pārveidi. Iekšlietu ministrs vēlas paplašināt federālās valdības pilnvaras, kas ļautu policijai federālā, ne tikai pavalstu līmenī sodīt nereģistrētos rezidentus. Ministrs uzskata, ka šādi pakāpeniski tiktu izveidoti patiesi federāli policijas spēki. De Mazjērs arī ierosinājis izveidot nacionālo kiberaizsardzības centru, kura galvenais mērķis būtu dot prettriecienu iespējamu kiberuzbrukumu gadījumā.
Arī Vācijas iekšlietu ministrs izmantojis izdevību kritizēt Eiropas Savienības patvēruma un bēgļu politiku, norādot, ka ir nepieciešams skaidrs mehānisms, kā pretoties bēgļu masveida pieplūdumam un aizsargāt Eiropu nākamās krīzes gadījumā neatkarīgi no tā, kur un kad tā varētu izcelties. Tomass de Mazjērs arī aicinājis Eiropas Savienību mīkstināt „drošu trešo valstu” definīciju, jo tikai pēc tam būtu iespējams slēgt migrācijas līgumus, piemēram, ar Ziemeļāfrikas valstīm.
