«Europol» uzsver akūtu nepieciešamību valstu drošības dienestiem ciešāk sadarboties

Eiropas Savienības iekšlietu un tieslietu ministri tiekas Briselē, lai vienotos par steidzamiem lēmumiem cīņai ar terorismu. Ministru sarunu galdā būs priekšlikumi ieviest stingrāku avio pasažieru datu reģistru, ierobežot šaujamieroču apriti, stiprināt Eiropas Savienības ārējo robežu un citi. Ārkārtas sanāksme sasaukta pēc asiņainajiem teroraktiem Parīzē.

Plašas diskusijas šajās dienās bijušas arī Eiropas Parlamentā, kur nākamnedēļ plenārsesijā Strasbūrā balsos par ziņojumu, kā pārtraukt cilvēku radikalizēšanos un vervēšanu teroristu grupās tepat Eiropā.

„Vilcināties nedrīkst!” tā vēl aizvadītajā svētdienā, tiekoties Parīzē, vienbalsīgi lēmuši Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs, Eiropas Savienībā prezidējošās Luksemburgas iekšējās drošības ministrs Etjēns Šneiders un par iekšlietām un migrāciju atbildīgais Eiropas komisārs Dimitris Avramopuls. Teroraktos cietušajai Francijai ir vairāki konkrēti priekšlikumi - aktīvāka cīņa pret ieroču kontrabandu, visas Eiropa Savienības līmenī jāpanāk apmaiņa ar pasažieru datiem, ir jābūt sistemātiskām un koordinētām kontrolēm uz Eiropas Savienības ārējām robežām. Par to visu šodien pie sarunu galda arī lems 28 dalībvalstu pārstāvji, klāt esot arī Eiropas Komisijai, kas jau ir piedāvājusi būtiski ierobežot šaujamieroču apriti Eiropā, veicot izmaiņas likumā. Sagaidāms, ka plašas debates būs par to, kā stiprināt Eiropas Savienības ārējās robežas. To apstiprina arī Eiropas Komisijas pārstāve Nataša Berto:

„Būs diskusijas par to, kā uzlabot to cilvēku kontroli, kuri šķērso Eiropas ārējās robežas. Tikai atgādinot, ko par to jau saka, varu piebilst, ka visiem tiem, kuri ieceļo Eiropas Savienības teritorijā no ārienes, ir jābūt pakļautiem sistemātiskām un regulārām kontrolēm, viņu rīcībā ir jābūt derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem un tiesībām iekļūt Eiropas Savienības teritorijā. Eiropas Savienības pilsoņi, atšķirībā no pārējiem, nepakļaujas sistemātiskām Šengenas zonas noteiktām datu bāzes pārbaudēm, izņemot gadījumus, ja pastāv risks. Tieši tādēļ Eiropas Komisija jau maijā piedāvāja izveidot kopīgu risku indikatoru, kuru dalībvalstis ievērotu, pārbaudot cilvēkus uz robežām. Tagad Eiropas Savienības iekšlietu un tieslietu ministri lems par praktisku tā ieviešanu dzīvē, kā arī iespēju pārliecināties, ka robežas ir drošas un ir īstenotas pareizās kontroles.”

Izmaiņas Eiropas Savienības iekšējās robežās, proti, ierobežojumi Šengenas zonā pagaidām neesot plānoti, norāda Komisijas pārstāve.

„Iekšējo robežu stiprināšana nav dienas kārtībā. Tajā īpaši uzsvērts, ka sarunas būs par ārējām robežām. Taču pēdējos mēnešos mēs esam redzējuši īslaicīgu kontroļu atjaunošanu arī uz Eiropas Savienības iekšējām robežām, kas nozīmē, ka Šengenas nosacījumi terorisma vai kādu citu draudu gadījumā to pieļauj un valstis to arī ir izmantojušas,” saka Nataša Berto.

Plašas diskusijas šajās dienās bijušas arī Eiropas Parlamentā, Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā ar Eiropas policijas biroja „Europol” vadītāja Roba Veinraita piedalīšanos.

„Mums ir jāliek nauda pareizajā mutē, un te es runāju par jauno Eiropas pretterorisma centru, kura vajadzībām mums ir ne vien jāmobilizē nauda, bet arī cilvēku resursi. Mēs šobrīd sastopamies ar ļoti nopietnu, ļoti labi apgādātu un mērķtiecīgu starptautisku teroristu organizāciju, kas tagad aktīvi darbojas Eiropas ielās,” norāda Robs Veinraits.

„Europol” vadītājs vairākkārt uzsvēra akūtu nepieciešamību veidot ciešākas saiknes starp valstu drošības dienestiem. Par to arī būs piebildes Eiropas Parlamenta deputātes no Francijas Rašidas Dati ziņojumā. Tas aptver vairākus priekšlikumu tam, kā pārtraukt cilvēku radikalizēšanos un vervēšanu teroristu grupās tepat Eiropā.

Ziņojumā, par kuru deputāti balsos plenārsesijā Strasbūrā, aicināts vairāk pievērsties tām joprojām vājajām vietām Eiropā, kas nepieskatītas ļauj īstenot radikalizēšanos, piemēram, cietumos, kurus pametušie jaunie cilvēki bieži vien nonāk nepareizajā vidē. Politiķi aicina dalībvalstis arī stiprināt radikalizācijas novēršanas centrus, ieviest stingrākas kontroles naudas plūsmai, kas Eiropā ienāk no citām valstīm un atbalsta dažādas musulmaņu organizācijas, garīgos līderus un mošejas Eiropā; kā arī sadarbībā ar lielākajām globālā tīmekļa kompānijām, piemēram, „Twitter”, „Facebook” un citām, noteikt stingrākas kontroles saturam, kas parādās internetā; laikus ziņot par bīstamu informāciju un apturēt, jo konstatēts, ka internets ir viena no populārākajām iespējām, kā teroristu vervētāji sasniedz savus potenciālos upurus.

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti