"Mēs runājam par trīs tūkstošiem, pieciem tūkstošiem ES pilsoņu," Lielbritānijas parlamenta komitejai norādīja "Europol" direktors Robs Veinraits, atbildot uz jautājumu, cik ES pilsoņi ir pievienojušies "Islāma valstij".
Eiropā pastiprinās bažas par pieaugošiem draudiem nacionālajai drošībai, kurus rada džihādisti, atgriežoties dzimtenē no karadarbības zonas.
Jau ziņots, ka pērn novembrī Nīderlandes policija arestēja trīs cilvēkus, kas tiek turēti aizdomās par teroraktu plānošanu un Sīrijas kaujinieku finansēšanu. Savukārt novembra pirmajā pusē Vācijas pilsētā Ķelnē aizturēti astoņi vīrieši aizdomās par saistību ar teroristiskajiem grupējumiem, tostarp “Islāma valsti” Irākā un Sīrijā.
Tiek vēstīts, ka "Islāma valsts", kā arī citu Sīrijas nemiernieku grupējumu rindās cīnās daudz karotāju no ārzemēm - gan no Tuvo Austrumu reģiona valstīm, gan no Rietumiem un pat no Čečenijas.
"Islāma valsts” ekstrēmisti ir sagrābuši plašas teritorijas Sīrijā un Irākā. "Islāma valsts" ļoti strikti tulko Korānu un pastāv uz kalifāta atjaunošanu. Viņu kontrolētajās teritorijās izvērstas par kara noziegumiem uzskatāmas masu slepkavības un izrēķināšanās ar citu reliģiju un reliģisko konfesiju pārstāvjiem.
Cīņā pret šo grupējumu aktīvi ir iesaistījušās daudzas pasaules valstis. Pret „Islāma valsti” ar triecieniem no gaisa cīnās rietumvalstu koalīcija ASV vadībā.
