Pēc Balkānu kara 90.tajos gados Bosnija un Hercegovina joprojām ir etniski sašķelta. Saskaņā ar Deitonas miera līgumu Bosnija tika sadalīta divās autonomās daļās - Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, kur vairākums iedzīvotāju ir bosnieši un horvāti, un Serbu Republikā, kur vairākums ir serbi. Ņemot vērā etnisko dalījumu, Bosnijai un Hercegovinai vienlaikus ir trīs prezidenti - bosnietis, horvāts un serbs. Centrālās varas iestādes Sarajevā ir vājas, lēmumu pieņemšana ir sarežģīta, tas kavējis arī ekonomisko attīstību.
Kaut 2000. gadu sākumā Bosnija un Hercegovina tika uzskatīta par potenciālu kandidāti iestājas procesam Eiropas Savienībā, nesaskaņas starp serbu, horvātu un bosniešu kopienām, kas ir musulmaņi, bloķējušas politisko reformu īstenošanu, kuras pieprasa Brisele.
Lai procesu atdzīvinātu, pirms pāris gadiem Eiropas Savienība mainīja stratēģiju, vairāk koncentrējoties uz ekonomikas reformām, ne tik daudz sarežģīto konstitucionālo jautājumu risināšanu.
Šīs nedēļas sākumā Bosnija un Hercegovina oficiāli iesniedza pieteikumu, lai pievienotos Eiropas Savienībai - krietni ātrāk, nekā plānoja iepriekš. Tiesa, Brisele norāda, ka tai vēl jāīsteno virkne reformu, pirms pieteikumu izskatīt. Analītķi norāda, ka pieteikuma iesniegšana vairāk ir simbolisks solis, ņemot vērā pēdējo gadu stagnāciju.
Sarajeva gribējusi iesniegt pieteikumu jau vairākas reizes iepriekš, bet Eiropas Savienība allaž uzsvēra, ja joprojām veicams vairāk reformu ekonomikā, likuma vara stiprināšanā un citās jomās, lai varētu kļūt par kandidātvalsti.
Situācija šobrīd ir līdzīga - nepieciešams vēl daudz reformu. Tomēr Eiropas Savienības prezidējošās valsts Nīderlandes ārlietu ministrs Berts Konders norādīja, ka kopiena ir priecīga redzēt Bosniju atpakaļ uz reformu ceļa.
Tajā pašā laikā tuvākajos gados nav gaidāma Eiropas Savienības paplašināšanās. Eiropas Komisijas kaimiņattiecību politikas komisārs Johanness Hāns norādīja, ka Bosnijai „šis ir [gara ceļa] sākums,” piebilstot, ka tās „pievienošanās nav iespējama pāris mēnešu un pat ne dažu gadu laikā.”
Bosnijas trīspusējās prezidentūras priekšsēdētājs Dragans Čovičs Briselē atzina, ka „priekšā vēl ir vairāki gadi ar daudziem izaicinājumiem,” bet pauda, valsts savu nākotni saskata Eiropas Savienībā:
„Mēs redzam, ka mūsu kaimiņvalsts Horvātija jau ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Uz eirointegrācijas ceļa atrodas Melnkalne, tāpat kā Serbija. Bosnija un Hercegovina arī ir daļa no šī kontinenta.”
Eiropas Savienība augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni savukārt uzsvēra, ka dalības pieteikums ir nozīmīgs signāls par to, ka Bosnija spēj pārvarēt politisko un etnisko sašķeltību:
„Es domāju, ka tās ir labas ziņas pirmkārt Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem, kas var redzēt, ka, ja visi valsts valdības līmeņi vienojas kopīgam mērķim, tad to var sasniegt.''
Mogerīni arī paziņoja, ka Bosnijas vēlme pievienoties Eiropas Savienībai tagad, ka tā saskaras ar grūtībām, parāda, cik svarīgs Eiropas projekts ir nākotnei.
