Šī būs jau devītā reize, kad Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone pie sarunu galda sauks Serbijas un Kosovas līderus, lai mēģinātu šķetināt strīdos iestrēgušās attiecības.
Briselē šodien ierodas Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs un Kosovas valdības vadītājs Hašims Tači. Eštone iepriekš sacījusi, ka lūgusi abiem valstu vadītājiem uz Briseli braukt konstruktīvā noskaņojumā un gataviem dzirdēt dažādus viedokļus un pieņemt kompromisu. Augstā pārstāve ārlietās norādījusi, ka iepriekšējās abu pušu sarunas ir noslēgušās ar ļoti šauru, bet ārkārtīgi dziļu attiecību plaisu.
Viens no daudzajiem strīdus objektiem ir Kosovā dzīvojošo serbu statuss. Abas puses ir vienojušās par Kosovas serbu pašvaldību savienības izveidošanu, tomēr pagaidām nav izdevies panākt vienprātību par tās pilnvarām. Kosova nevēlas vietējiem serbiem uzticēt to, ko prasa Serbija, piemēram, tiesu varu, jo bažījas, ka tik lielu pilnvaru piešķiršana varētu ar laiku novest valsti pie sadalīšanās. Serbi, kas dzīvo Kosovas ziemeļos, jau šobrīd saņem atbalstu no Belgradas, un sadalītās pilsētas Mitrovicas reģionā, kur upes vienā pusē dzīvo serbi, otrā Kosovas albāņi, ik pa laikam uzliesmo nemieri.
Serbija joprojām atsakās atzīt Kosovas neatkarību. Taču šā iemesla dēļ arī atrodas kā starp diviem dzirnakmeņiem, jo ieilgušais konflikts arī traucē virzīties tuvāk Eiropas Savienībai. Serbija jau šovasar gribētu sākt sarunas ar Briseli par iestāšanos Eiropas savienībā, taču pagaidām Kosovas konflikta dēļ tas nav iespējams. Viena no bloka ietekmīgākajām valstīm Vācija jau norādījusi, ka Serbija par iestāšanos Eiropas Savienībā var nesapņot, kamēr konflikts ar Kosovu nebūs atrisināts. Jāteic, ka šajā ziņā joprojām nav vienotas nostājas arī pašā Eiropas Savienībā, jo Kosovas neatkarību joprojām nav atzinušas vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Kosova vienpusēji neatkarību pasludināja 2008.gadā un šobrīd piedzīvo dažādas jaunas valsts grūtības - bez etniskajiem ķīviņiem arī smagas ekonomikas un bezdarba problēmas.
Eiropas Savienības amatpersonas paudušas, ka par spīti konfliktam, gaisma tuneļa galā tomēr esot redzama. Eiropas paplašināšanās komisārs Štefans Fīle sacījis, ka sarunvedēji gatavo ļoti stipru un uzticamu tiltu.
