ES–ASV tirdzniecības līgums - bažas par investoru interešu prioritāti pār nacionālajām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Jau ilgāku laiku starp Eiropas Savienību (ES) un ASV risinās sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu. Daudzus dara bažīgus veids, kā līgums paredz aizsargāt ārvalstu investorus. Kritiķu ieskatā viņu intereses tiek nostādītas pārāk augstu - augstāk pat par valsts tiesībām pašnoteikties.

 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Lai aizsargātu ārvalstu investoru tiesības, parasti tiem nodrošina iespēju sūdzēties starptautiskā šķīrējtiesā. Diemžēl piedzīvoti precedenti, kas liek šaubīties, vai šādā veidā investora intereses netiek nostādītas pārāk augstu.

Austrālijā 2012. gadā ieviesa likumu, kas noteica, ka visām cigarešu paciņām jābūt vienādām. Pret to iebilda tabakas ražotājs “Phillip Morris”, taču valsts augstākajā tiesā piedzīvoja zaudējumu. Tad tabakas ražotājs, izmantojot valsts brīvās tirdzniecības līgumu ar Honkongu, iesūdzēja Austrāliju starptautiskā šķīrējtiesā.

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks („Vienotība”) šādu precedentu esamību noraksta uz sliktiem tirdzniecības līgumiem. „Mans personīgais viedoklis ir, ka mēs šeit varam runāt par nepilnvērtīgiem līgumiem starp valstīm. Mēs šeit noteikti varam runāt par korupciju un mēs šeit droši vien varam runāt arī par to, ka tā pieredze, tajā laikā šīm valstīm slēdzot līgumus, nav bijusi pietiekami liela,” saka Pabriks.

Starptautisku šķīrējtiesu aizsardzība paredzēta arī ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumā. Pabriks darbojas komitejā, kura cieši iesaistīta līguma pieņemšanā, un viņš galvo, ka tas tādiem gadījumiem kā ar “Phillip Morris” neļaus atkārtoties. “Šeit nebūs vairs iespējami strīdi par nacionālo interešu aizskarošām tēmām, teiksim, par veselības aprūpi, par ekoloģiju un tādām lietām. Tas automātiski tiktu izņemts ārā,” Pabriks skaidro.

Vēl viens bieži apspriests gadījums ir strīds starp enerģētikas kompāniju “Vattenfall” un Vāciju. Iemesls tam ir Vācijas lēmums slēgt visas atomelektrostacijas, ko pamudināja Fukušimas traģēdija.

Par to “Vattenfall” tagad pieprasa kompensāciju. Atšķirība no “Philip Morris” gadījuma, šo tiesvedību Pabriks neuzskata par negatīvu piemēru. “Ja investors ir saņēmis garantijas, ka viena vai otra enerģētikas politika tiks ievērota nākamos 20 gadus, bet tad pēkšņi pēc nākamajām vēlēšanām valdība maina pozīciju, tad, ja mēs būtu investori, mēs arī rauktu uzacis un teiktu: “Pag! Pag! Iepriekšējie teica, ka būs citādāk,” norāda Pabriks.

Negatīvus precedentus ar šādiem valsts un investoru strīdiem apkopo ASV patērētāju tiesību aizsardzības organizācija “Public Citizen”. Tās pārstāve Melinda Sentluisa uzskata, ka speciāla investoru aizsardzība ES-ASV brīvās tirdzniecības līgumā  nav nepieciešama. Tā vietā investoram būtu jāpaļaujas uz katras valsts tiesu sistēmu.

“Ja ņem vēra, ka ASV un Eiropas Savienība ir divas spēcīgas demokrātijas ar stingrām īpašuma tiesībām, nav nepieciešams pat diskutēt [par speciālu investoru aizsardzību].” savu viedokli pamato Sentluisa. “Kāpēc gan lielam skaitam kompāniju nodrošināt [šādu aizsardzību], ja to var pielietot tik viltīgi. Un tas ir tas, ko mēs redzam - aizvien vairāk gudru pieeju, kā apstrīdēt valsts politiku, kas kalpo sabiedrības interesēs,” viņa piebilst.

Nebūtu gan pieļaujams, ka valsts un investoru strīdu gadījumā pati valsts arī sevi iztiesā. Bez šī argumenta ir vēl citi, kuri ir par vai pret šķīrējtiesu aizsardzību tirdzniecības līgumos. Tas norāda, ka jautājums nav viennozīmīgs.

ES un ASV sarunas par Brīvo tirdzniecības līgumu sāka aizvadītā gada vasarā un to paredzēts noslēgt nākamgad. Jau iepriekš par šo līgumu dažādi sabiedrības pārstāvji runā ar bažām, norādot, gan uz neizdevīgumu Eiropai, gan kvalitātes zudumu Eiropā ražotājā pārtikā, kā arī pašu sarunu necauspīdīgumu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti