Esam tālu no mērķu sasniegšanas. Intervija ar EP deputātu Holmgrēnu par Glāzgovas klimata konferencē panākto

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Diskusijas klimata konferencē Glāzgovā turpināsies visu nākamo nedēļu. Eiropas Parlamenta (EP) deputātam no Zviedrijas ''zaļajiem'' Pēram Holmgrēnam, kurš pēc izglītības ir meteorologs, Latvijas Radio intervijā vaicāja – kā viņš vērtē līdz šim panākto.

Intervija ar EP deputātu Pēru Holmgrēnu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pērs Holmgrēns: Kā ''zaļais'' politiķis es, protams, biju cerējis krietni vairāk. Būsim godīgi, mēs esam ļoti tālu no Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanas, kas joprojām saka, ka mums ir jāmēģina noturēt temperatūras pieaugums krietni zem diviem grādiem šī gadsimta beigās, mēģinot palikt pat pie pusotra grāda. Bet, kad mēs novērtējam dažādu valstu iesniegtos plānus, tad redzam, ka planēta sasils par aptuveni trim grādiem. Tā kā mums ir jādara krietni, krietni vairāk.

Ir arī daži pozitīvie signāli – ir panāktas zināmas vienošanās par metānu un mežu izciršanu. Kaut gan tās ir ļoti vājas, un mums būtu jādara vairāk, lai panāktu metāna un citu oglekļa izmešu pārtraukšanu, kā arī cīņā pret mežu iznīcināšanu. Par to vispār nav šaubu.

Tajā pašā laikā ir svarīgi, ka mēs visi pasaulē beidzot saprotam un atzīstam, ka problēmas pamatā ir nepieciešamība izbeigt fosilo kurināmo ēru un mežu izciršanu.

Latvijas Radio: Jā, bet tajā pašā laikā arī Eiropā nemaz nav tik viegli vienoties par šiem jautājumiem. Piemēram, Čehijas premjers izcēlās ar to, ka viņš savā uzrunā kritizēja Eiropas Savienības izmešu samazināšanas plānus līdz 2030. gadam, sakot, ka tie ir pārāk ambiciozi. Tāpat mēs zinām, ka ir arī iebildumi no Ungārijas. Viņu premjerministrs saka, ka tā ir utopija, kas iznīcinās vidusšķiru. Vai mēs varam būt ambiciozāki, ņemot vērā šīs viedokļu domstarpības?

Jā, mēs varētu būt ambiciozāki, bet tad mums jāņem vērā arī citi jautājumi. Viens no tiem ir enerģētiskā nabadzība. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka enerģijas cenas paceltos tā, ka noteiktos Eiropas reģionos tās kļūtu pārāk augstas.

Tā ir sāpīga problēma noteiktos Austrumeiropas reģionos, tostarp jūsu pieminētajās valstīs.

Šīs valstis joprojām ir ļoti atkarīgas no ogļu elektrostacijām un ogļu industrijas, kas ir saistīts ar vēsturiskiem iemesliem. Līdz ar to es uzskatu, ka citiem Eiropas reģioniem, tostarp manai valstij Zviedrijai un citām valstīm, kas var vieglāk attiekties no fosilajiem kurināmajiem, ir jāuzņemas vairāk atbildības. Tas tādēļ, ka pašreizējā klimata krīze nav saistīta tikai ar izmešiem Ķīnā, kā dažiem patīk apgalvot. Runa nav par to, kas notiek tagad, bet gan par vēsturiskiem izmešiem aizvadīto 100 vai 200 gadu laikā. No šī viedokļa ASV, Lielbritānija un Vācija ir lielākie piesārņotāji. Es domāju, ka arī Eiropas Savienības ietvaros mums būtu tas jāņem vērā un jāuzliek lielāka atbildība uz bagātākajām valstīm, lai pāreja būtu sociāli taisnīga. Ir jādomā ne tikai par tehnoloģiskām pārmaiņām, bet arī par sociālo taisnīgumu.

Jūs pieminējāt Ķīnu, un tas, protams, ir svarīgs spēlētājs. Ķīnas vadītājs tā arī nav ieradies Glāzgovā. Klāt nebija arī Krievijas prezidents. Turklāt, ja paskatāmies uz retoriku Krievijas valsts medijos, tad redzam, ka viņi jau tagad apgalvo, ka viņiem ir tik daudz mežu un citu dabas resursu, ka Krievija jau šobrīd esot pasaules donors. Tādēļ viņi uzskata, ka nekas papildus nav jādara, un piebilst, ka pilnībā pāriet uz atjaunojamo enerģiju esot bīstami. Es nezinu, kāda retorika valda Ķīnā, bet viņu neierašanās pati par sevi par kaut ko liecina. Vai Eiropa kā relatīvi mazs kontinents var kaut ko panākt bez aktīvas Ķīnas līdzdalības?

Es tā domāju, un es uz to ceru. It sevišķi, ja Eiropas Savienība un ASV ar tās pašreizējo prezidentu izvirzītu lielākas ambīcijas, jo tas sūta signālu arī visai pārējai pasaulei, ka mēs patiesi gatavojamies mainīt šo pasauli enerģētikas, transporta, pārtikas un vispārējās uzvedības jomā.

Ilgtermiņā tas liktu mainīties arī Ķīnai un it sevišķi Krievijai, kas ir tik ļoti saistīta ar Eiropas Savienību tirdzniecības jomā.

Krievija ir ārkārtīgi atkarīga no fosilo kurināmo pārdošanas Eiropas Savienībai. Tādēļ esmu pārliecināts, ka, ja Eiropas Savienība pateiktu, ka pēc pāris desmitgadēm tā pārtrauks fosilo kurināmo laikmetu, tad Krievijas zinātnieki un politiķi būs spiesti izdomāt, kā pāriet uz citiem enerģijas avotiem un, iespējams, arī rast jaunus eksporta produktus – koksni vai ko tamlīdzīgu.

Pērs Holmgrēns, Eiropas Parlamenta deputāts no Zviedrijas
Pērs Holmgrēns, Eiropas Parlamenta deputāts no Zviedrijas

Šajā kontekstā vēlētos jums vaicāt par Eiropas oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Vai, jūsuprāt, ir reālistiski kaut ko tādu apstiprināt tuvāko pāris gadu laikā?

Jā, es tā tiešām domāju. Mēs, zaļie, par to jau sen esam cīnījušies. Sākotnēji mūs kritizēja, sakot, ka tas ir protekcionisms. Bet tagad mēs redzam, ka tāda svarīga valsts kā ASV, bet arī Krievija, ir visai pozitīvi reaģējušas uz oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ideju, jo tas ir veids, kā Eiropas Savienība var parādīt, ka tā patiešām nopietni izturas pret šo jautājumu, ka tie nav tikai tukši vārdi. Ja mēs patiesi vēlamies transformēt Eiropu, tad nebūtu ilgtspējīgi, ja tādas valstis kā Ķīna turpinātu eksportēt pie mums lētus materiālus un preces, kas ražotas, nedomājot par vidi un iespaidu, ko tas atstāj uz klimatu.

Tas radītu lielu spiedienu vismaz uz daļu no mūsu ražotājiem, kuri vēlas mainīt savu uzņēmējdarbības modeli un padarīt to ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku.

Tas ir viens no atslēgas jautājumiem, par kuriem es ceru, ka mēs turpmākajās dienās varēsim diskutēt Glāzgovā starp Eiropu, ASV, Krieviju un, cerams, arī Ķīnu. Tas ļautu padarīt šo mehānismu par kaut ko ļoti nozīmīgu ne tikai Eiropā, bet arī citviet.

Ir interesanti, ka jūs sakāt, ka Krievija uz to ir reaģējusi pozitīvi, jo es esmu redzējis ziņojumus, kuros ir teikts, ka Krievija uzskata Eiropas klimata politiku par vienu no lielākajiem draudiem. Zināmā mērā tas ir arī drauds pašreizējā režīma pastāvēšanai, jo viņi ļoti paļaujas uz ienākumiem no fosilo kurināmo pārdošanas Eiropai un citiem. Tādēļ viņiem tas ir nopietns brīdinājuma signāls.

Viņi, protams, nav teikuši, ka tā ir lieliska ideja. Ar pozitīvu reakciju es biju domājis, ka viņi ir pieņēmuši, ka tā būs jaunā paradigma un, cik es noprotu, viņi sola mēģināt pildīt jaunās prasības.

Visbeidzot, jūs būsiet Glāzgovā visu nākamo nedēļu. Ko jūs sagaidāt no šīs konferences? Uz kādiem rezultātiem jūs cerat?

Kā jau es esmu minējis, diemžēl mēs pamatīgi atpaliekam klimata pārmaiņu novēršanas jomā. Pašreizējie notikumu attīstības scenāriji paredz, ka temperatūra līdz 2100. gadam pacelsies par aptuveni 2,7 grādiem. Mēs varam cerēt, ka, iespējams, šo divu nedēļu laikā Glāzgovā mēs varētu samazināt to līdz 2,6 vai 2,5 grādiem, jo katra grāda desmitdaļa ietekmēs daudzus cilvēkus. Tādēļ katra desmitdaļa ir svarīga. Tāpat mums ir jādara viss, lai joprojām būtu iespējams sasniegt Parīzes nolīgumā izvirzītos mērķus, ka temperatūra nedrīkst paaugstināties virs diviem grādiem. Par to ir jācīnās, bet es nedomāju, ka šo sarunu laikā mēs spēsim to sasniegt.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

No otras puses, es ceru, ka tādos jautājumos kā adaptācija klimata pārmaiņām, to finansēšana un taisnīga pāreja mēs varēsim panākt lielāku progresu. Ja runājam par taisnīgu pāreju, tad tas ir viens no veidiem, kā turīgās valstis, it sevišķi Eiropas Savienība un tās rietumu un ziemeļu daļas, kā arī Lielbritānija, ASV un Kanāda var parādīt, ka tās patiesi ir gatavas uzņemties atbildību par vēsturiskajiem izmešiem un atzīt faktu, ka mēs piedzīvosim ievērojamus zaudējumus un dabas katastrofas, it sevišķi dažos Āzijas un Āfrikas reģionos, par kuriem mums nāksies uzņemties atbildību. Tie arī ir ļoti būtiski jautājumi, un es ceru, ka mēs tajos redzēsim zināmu progresu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti