Šoreiz diskusijas par kandidāta izraudzīšanos izrādījušās gana sarežģītas. Sarunas ilga vairākas dienas, taču dalībvalstu ministriem jau no paša sākuma bija grūtības izvēlēties vienu no pieciem kandidātiem. Uz prestižo amatu pretendēja arī pašreizējais eirogrupas vadītājs Mario Centeno, bijušais eirokomisārs un Somijas centrālās Bankas vadītājs Oli Rēns, Spānijas pārstāve Nadia Kalvinjo, bijušais eirogrupas vadītājs Jērūns Deiselblūms no Nīderlandes, kā arī bijusī Eiropas Savienības komisāre un pašreizējā Pasaules Bankas izpilddirektore Georgijeva no Bulgārijas.
Pēc pirmās balsošanas kārtas uz SVF amatu pretendēja vairs tikai divi kandidāti – Deiselblūms, kura kandidatūru atbalsta Vācija, un Georgijeva, aiz kuras nostājusies Francija. Taču Deiselblūma kandidatūrai asi iebilda vairākas savulaik finansiālā krīzē nonākušas Dienvideiropas valstis, īpaši Itālija, kurām nepatika vēl pirms diviem gadiem paustais apgalvojums, ka daudzas no dienvidu valstīm to vien dara, kā tērē naudu alkoholam un sievietēm. Iespējams, ka tieši šiem iebildumiem bija izšķirošā loma, lai nomināciju iegūtu tieši Kristalina Georgijeva.
Jau tūlīt pēc šī balsojuma Georgijeva tviterī izteikusies, ka jūtas pagodināta par izrādīto uzticību un līdz nominācijas procesa beigām apturēs savu darbību Pasaules Bankā. Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka bijušajai starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un krīžu reaģēšanas komisārei un Komisijas viceprezidentei budžeta un cilvēkresursu jautājumos Georgijevai ir visas nepieciešamās prasmes, lai vadītu SVF.
Taču Georgijevas apstiprināšana amatā nebūt vēl nav garantēta. Pirmkārt, tāpēc, ka SVF vadītājam ir jābūt jaunākam par 65 gadiem, taču Georgijevai mēnesi pirms iespējamās stāšanās amatā paliks 66. Izņēmums noteikumos iespējams tikai tad, ja to pieņem SVF valde, taču šāds iznākums nav garantēts. Otrs faktors, kas vājina Georgijevas pozīcijas un var veicināt citu iespējamo kandidātu iesaistīšanos cīņā, ir jau minētā šķelšanās Eiropas Savienības valstu vidū. Proti, kvalificētā balsojuma laikā Georgijeva ir ieguvusi atbalstu no 56% Eiropas Savienības valstu, kas kopumā pārstāv 57% Eiropas Savienības iedzīvotāju. Taču kvalificētā vairākuma prasības nosaka, ka atbalstošajām valstīm būtu jāpārstāv vismaz 65% Savienības iedzīvotāju.
SVF savu nākamo vadītāju izraudzīsies 4. oktobrī un starp iespējamiem pretendentiem – neeiropiešiem – uz šo amatu tiek minēts arī bijušais Meksikas Bankas vadītājs Agustīns Karstens un Dienvidāfrikas Centrālās Bankas vadītājs Lesetje Kganjago.
KONTEKSTS:
Nepieciešamība meklēt jaunu SVF vadītāju radās pēc tam, kad līdzšinējā fonda direktore Kristīne Lagarda tika izvirzīta Eiropas Centrālās bankas prezidentes postenim. Lagarda pašlaik savas pilnvaras Valūtas fondā ir apturējusi. Tradicionāli, SVF vada Eiropas pārstāvis, lai tādējādi nodrošinātu līdzsvaru ar Pasaules Banku, kuras vadību parasti uztic amerikānim.
Georgijeva ir Pasaules Bankas izpilddirektore kopš 2017.gada. No 2010. līdz 2016.gadam viņa bija ES komisāre, bet no 1993. līdz 2010.gadam strādāja Pasaules Bankā, tostarp no 2008. līdz 2010.gadam bija Pasaules Bankas viceprezidente.
SVF izpilddirektora amata termiņš ir pieci gadi.
