Pusdiena

Saeimā varētu piebremzēt strīdīgos grozījumus Krimināllikumā

Pusdiena

Bijušā prezidenta apstiprināšana augstā amatā sašķēlusi Brazīlijas sabiedrību

ES vienojas par kopīgu pozīciju sarunās ar Turciju, tomēr neskaidrības paliek

ES vienojas par kopīgu pozīciju sarunās ar Turciju, tomēr neskaidrības paliek

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropas Savienības (ES) līderi vienojas par kopīgu pozīciju piektdien, 18.martā, sarunās ar Turciju par patvēruma meklētājiem, un tā paredz gan cilvēku apmaiņu starp ES un Turciju, gan papildu finanšu palīdzību Turcijai. Tomēr imigrantu apmaiņas plāns ir ļoti komplicēts un pastāv nopietnas bažas par iespēju to īstenot.

 

Bloka valstis vēlas, lai Turcija uzņemtu visus migrantus no Grieķijas un palīdzētu ierobežot Eiropas lielāko migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara.

Vienošanās, cik tā ir zināma, paredz, ka ES uzņems tādu pašu skaitu Sīrijas bēgļu no Turcijas. Vienošanās arī paredz paātrināt Turcijas iestāšanās procesu savienībā, papildu palīdzības piešķiršanu un bezvīzu režīma nodrošināšanu Turcijas pilsoņiem.

Tiesa, zināms, ka papildu finanšu palīdzību triju miljardu eiro apmērā Turcija saņems vien tikai tad, kad būs iztērēti pirmie trīs miljardi, kuru piešķiršanu ES jau apstiprinājusi. Turklāt pirmo triju miljardu eiro piešķiršanai ir jābūt pozitīvām sekām uz imigrācijas plūsmu. Tāpat secināts, ka bezvīzu režīmu varēs ieviest vien tad, ja Turcija izpildīs 72 nosacījumus, kas nepieciešami režīma ieviešanai. Tādējādi bezvīzu režīms nebūs aprīlī, kā to cer Turcija.

Vācijas kanclere Angela Merkele pēc sarunām paziņoja, ka šie nosacījumi palīdzēs apturēt cilvēku kontrabandistu biznesu. Viņa tomēr uzstāja uz skaidriem bēgļu nosūtīšanas plāniem.

Savukārt Turcijas valdības vadītājs Ahmets Davutoglu pirms došanās uz samitu Briselē atzina, ka ierosinātais darījums ir skaidrs un godīgs, taču Turcija nekad nekļūs par atklātu cietumu imigrantiem.

Vienlaikus ES piedāvājumā Turcijai paliek daudz neskaidrību. ES vadītāji medijiem nav detalizēti izskaidrojuši piedāvājuma Turcijai būtību, jo vispirms ar to ir jāiepazīstina pati Turcija. Turklāt Latvijas premjers Māris Kučinskis (ZZS) Latvijas Radio atzina, ka aizvien ir ļoti daudz jautājumu un daudz vairāk atbilžu par iespējamo vienošanos starp ES un Turciju. Tas tikai liecinot, ka vienošanās būs sarežģīta.

Visbeidzot, līdz galam nav arī zināma Turcijas attieksme pret piedāvājumu.

Kopš pagājušā gada sākuma ES pārsvarā no Turcijas Grieķijā ieradušies vairāk nekā miljons migrantu un patvēruma meklētāju, no kuriem liela daļa ir sīrieši. Bet tikai kopš šī gada sākuma Grieķijā ieradušies jau aptuveni 140 000 patvēruma meklētāju.

Jau ziņots, ka pēc sarunām Eiropas Savienības (ES) samitā par patvēruma meklētāju atpakaļsūtīšanu uz Turciju un papildu finansējuma piešķiršanu Turcijai Latvijas premjers atzina: Latvijai pašlaik ir divi varianti - uzņemt bēgļus vai arī maksāt.

Finansējuma piešķiršana, kā izriet no Kučinska sacītā, varētu notikt, ja tas "nobremzētu [patvēruma meklētāju] plūsmu".

Ziņots, ka pērn ES ienāca vairāk nekā miljons bēgļu, kas galvenokārt devās uz Vāciju un Zviedriju. Šogad pirmajos divos mēnešos ES ieradušies vairāk nekā 130 000 cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti