ES līderi vienojušies par “masīvām un stingrām sekām” Krievijai par iebrukumu Ukrainā, ziņo AFP.
Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām.
Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Sagaidāms, ka sankciju sarakstu publicēs oficiāli un tas stāsies spēkā jau piektdien, 25.februārī.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena informēja, ka sankciju pakete iekļauj arī finanšu sankcijas, kas vērstas pret 70% Krievijas banku tirgus un būtiskākajiem valsts uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā.
Otrkārt, sankcijas ir mērķētas uz enerģētisko sektoru, kas ir īpaši svarīgs Krievijas valstij. Tas skars arī naftu, jo Krievija nespēšot modernizēt savas naftas pārstrādes rūpnīcas.
Treškārt, ES liegs lidmašīnu un tehnikas tirdzniecību Krievijas aviokompānijām.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”) intervijā LTV papildināja, ka sankcijas pret Krieviju skars finanšu, enerģētikas sektorus, duālā pielietojuma un kritisko tehnoloģiju eksportu, arī transporta sektoru. Tāpat noteiktas sankcijas pret dažādiem indivīdiem un ierobežota vīzu izsniegšana.
Viņaprāt, šīs sankcijas atstās būtisku ietekmi uz Krievijas ekonomiku.
Vienlaikus Dombrovskis pauda, ka esot panākta vienošanās, ka nekavējoties jāsāk strādāt pie tālākiem soļiem.
Brīdināja par koordinētām sankcijām
ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai.
Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas SWIFT. Ziņu aģentūra "Reuters" vēstīja, ka Eiropas Savienība pagaidām neesot gatava spert šādu soli. Lai arī atslēgšana no SWIFT sistēmas būtiski ietekmētu Krievijas ekonomiku, tas arī apgrūtinātu Eiropas kreditoru naudas atgūšanu, ziņoja Eiropas Savienībai pietuvināti avoti.
Neilgi pēc Krievijas prezidenta paziņojuma par militāras operācijas sākšanu pret Ukrainu Eiropas Savienības un rietumvalstu līderi brīdināja, ka Krievija tiks saukta pie atbildības par notikušo. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena jau ceturtdienas rītā ziņoja, ka Krievijai tiks noteiktas jaunas sankcijas, kuras būs koordinētas ar ASV, NATO un G7 valstīm.
Leiena iepriekš norādīja: "Šī sankciju pakete būs mērķēta uz nozīmīgiem Krievijas ekonomikas sektoriem, bloķējot pieeju svarīgām tehnoloģijām un tirgiem. Mēs vājināsim Krievijas ekonomikas pamatus un tās modernizācijas jaudu."
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba gan iepriekš uzsvēra, ka Ukraina no Rietumiem sagaida ļoti stingru un tūlītēju rīcību attiecībā uz sankcijām pret Krieviju. Viņaprāt, Krievijas ekonomikai graujošu sankciju sastāvdaļa būtu atslēgšana no SWIFT sistēmas.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") uzsvēra, ka jāievieš pēc iespējas stingrākas sankcijas, jo tas ir vienīgais veids, kā bez kara iespaidot Krievijas pozīciju.
Protams, tas var finansiāli ietekmēt Rietumu kompānijas, bet, ja "Rietumi nevēlas maksāt ar dzīvībām, tad ir jāmaksā ar naudu," pauda Pabriks.
Kādas sankcijas pieņēma iepriekš?
Pirmā sankciju pakete, par kuru ES dalībvalstu līderi vienojās 22. februārī, vērsta pret Krievijas bankām, politiķiem un finanšu sektora elementiem.
Sankcijas vērstas pret Krievijas parlamenta deputātiem, kas atbalstīja Putina lēmumu atzīt Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību. Šiem politiķiem aizliegts ieceļot Eiropas Savienības valstīs, viņu līdzekļi iesaldēti.
Sankcijas vērstas pret Krievijas valdības un banku iespējām aizņemties naudu finanšu tirgū.
Tāpat aizliegta jebkāda tirdzniecība starp ES valstīm un Krievijas atbalstītajām Doneckas un Luhanskas separātistu republikām.
ES ir Krievijas lielākā tirdzniecības partnere, tādēļ sankcijas var būtiski ietekmēt Krievijas ekonomiku. Taču arī ES valstīm būs jāsaskaras ar lielākām grūtībām, jo Krievija piegādā ES ap 40% gāzes un 26% naftas. Paredzams, ka Rietumu un Krievijas konflikta saasināšanās izraisīs energoresursu cenu kāpumu.
Sankcijas piemērojušas arī citas valstis
ASV jau pirmdien izsludināja sankcijas pret Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātajām republikām Ukrainas austrumos.
Ceturtdien ASV prezidents Džo Baidens paziņojis par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju.
“Tas dārgi maksās Krievijas ekonomikai – gan nekavējoties, gan ilgtermiņā,” ceturtdien, 24. februārī, sacīja Baidens.
Par sankcijām pret Krieviju otrdien paziņoja arī Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons. Londona nolēmusi noteikt sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā Krimā – "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".
Sankcijas piemērotas arī Krievijas miljardieriem Genadijam Timčenko, Borisam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam, kas tiek uzskatīti par sevišķi tuviem Putina līdzgaitniekiem.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņojis par gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas apturēšanu.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Putins 21. februārī paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisīja teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Eiropas Savienība, ASV un citas valstis paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju.
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika). Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu, Rietumvalstu līderiem brīdinot, ka Krievija tiks saukta pie atbildības.
