Eiropas Savienības Ārlietu padome tikko apstiprināja 2.sankciju paketi, tostarp finanšu sankcijas tiks piemērotas Krievijas prezidentam V.Putinam un ārlietu ministram S.Lavrovam. Tiek gatavota 3.pakete
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) February 25, 2022
ES dalībvalstu vienošanās par sankcijām pret Krieviju saistībā ar iebrukumu Ukrainā paredz arī iesaldēt ar Putinu un Lavrovu saistītus aktīvus, ziņo AFP, atsaucoties uz ES amatpersonām.
Šie soļi piektdien pievienoti ceturtdienas vēlā vakarā apspriestajām sankcijām.
Uz Putinu un Lavrovu neattieksies ceļošanas aizliegums, jo ES vēlas saglabāt simboliskas diplomātiskās iespējas.
Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Divas amatpersonas, kuras vēlējās palikt anonīmas, stāstīja, ka Vācija un Itālija bija šaubīgas par šādu sankciju piemērošanu, taču lielākā daļa ES valstu to atbalstīja.
"Financial Times" iepriekš ziņoja, ka ieceļošanas aizliegumu Putinam un Lavrovam nepiemēros, lai turētu atvērtus diplomātiskos kanālus.
Francijas prezidents Emanuēls Makrons piektdien uzsvēra, ka jaunās ES sankcijas būs vērstas pret "visaugstākajām amatpersonām" Krievijā.
Ārlietu ministre Annalēna Bērboka piektdien paziņoja, ka jaunajai sankciju paketei ir jāsoda personīgi Putins un Lavrovs par viņu atbildību saistībā ar iebrukumu Ukrainā.
"Viņi ir atbildīgi par nevainīgu cilvēku nāvi Ukrainā. Viņi ir atbildīgi par to, ka starptautiskā sistēma ir samīta, un mēs kā eiropieši to neakceptēsim," sacīja Bērboka, ierodoties uz sarunām Briselē.
"Uzskatu, ka ir nepieciešama trešā sankciju kārta jau nākamnedēļ, kas iekļauj arī Krievijas atslēgšanu no SWIFT [starptautiskās maksājumu sistēmas], kā arī papildus sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju par tās līdzdalību Krievijas agresijā Ukrainā," teica Latvijas ārlietu ministrs.
Rinkēvičs arī piebilda, ka šodienas lēmums apturēt Krievijas balsstiesības Eiropas padomē, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, ir pareizs solis.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem. 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
Pēc iebrukuma Ukrainā Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Lielbritānija paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju. Arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām pret Krieviju. Sankciju mērķis ir sodīt Kremli par uzbrukuma sākšanu pret Ukrainu.
