Panorāma

Kijeva gatavojas Krievijas spēku uzbrukumam

Panorāma

Krievijas izslēgšanai no EP būtu simboliska nozīme

ES vērš sankcijas pret Putinu un Lavrovu personīgi

ES vienojas iesaldēt Putina un Lavrova aktīvus par iebrukumu Ukrainā

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vēsta, ka Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri ir apstiprinājuši otro sankciju paketi pret Krieviju, tostarp finanšu sankcijas tiks piemērotas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un ārlietu ministram Sergejam Lavrovam.

ES dalībvalstu vienošanās par sankcijām pret Krieviju saistībā ar iebrukumu Ukrainā paredz arī iesaldēt ar Putinu un Lavrovu saistītus aktīvus, ziņo AFP, atsaucoties uz ES amatpersonām.

Šie soļi piektdien pievienoti ceturtdienas vēlā vakarā apspriestajām sankcijām.

Uz Putinu un Lavrovu neattieksies ceļošanas aizliegums, jo ES vēlas saglabāt simboliskas diplomātiskās iespējas.

Divas amatpersonas, kuras vēlējās palikt anonīmas, stāstīja, ka Vācija un Itālija bija šaubīgas par šādu sankciju piemērošanu, taču lielākā daļa ES valstu to atbalstīja.

 "Financial Times" iepriekš ziņoja, ka ieceļošanas aizliegumu Putinam un Lavrovam nepiemēros, lai turētu atvērtus diplomātiskos kanālus. 

Francijas prezidents Emanuēls Makrons piektdien uzsvēra, ka jaunās ES sankcijas būs vērstas pret "visaugstākajām amatpersonām" Krievijā.  

Ārlietu ministre Annalēna Bērboka piektdien paziņoja, ka jaunajai sankciju paketei ir jāsoda personīgi Putins un Lavrovs par viņu atbildību saistībā ar iebrukumu Ukrainā.

"Viņi ir atbildīgi par nevainīgu cilvēku nāvi Ukrainā. Viņi ir atbildīgi par to, ka starptautiskā sistēma ir samīta, un mēs kā eiropieši to neakceptēsim," sacīja Bērboka, ierodoties uz sarunām Briselē.

"Uzskatu, ka ir nepieciešama trešā sankciju kārta jau nākamnedēļ, kas iekļauj arī Krievijas atslēgšanu no SWIFT [starptautiskās maksājumu sistēmas], kā arī papildus sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju par tās līdzdalību Krievijas agresijā Ukrainā," teica Latvijas ārlietu ministrs.

Rinkēvičs arī piebilda, ka šodienas lēmums apturēt Krievijas balsstiesības Eiropas padomē, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, ir pareizs solis.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem. 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Pēc iebrukuma Ukrainā Amerikas Savienotās ValstisKanāda, Lielbritānija paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju. Arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām pret Krieviju. Sankciju mērķis ir sodīt Kremli par uzbrukuma sākšanu pret Ukrainu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt