Viņš uzsvēra, ka gan Krievija, gan Ukraina ir paudušas savus priekšnoteikumus, taču miera uzturētāju spēku izvietošanai vajadzētu būt balstītai uz Minskas vienošanās līgumiem, kam abas puses jau piekritušas.
Kijeva un Maskava nepārtraukti nākušas klajā ar saviem nosacījumiem, lai vienotos par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) miera uzturētāju izvietošanu Ukrainas austrumos. Kremlis iepriekš paudis viedokli, ka apmaiņā pret miera uzturētāju izvietošanu Donbasa teritorijās vēlas saņemt sankciju pārskatīšanu vai to pakāpenisku atcelšanu. Tāpat Maskava vēlas, ka ANO miera uzturētāji veic Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju apsardzes funkcijas tikai līdz frontes līnijai.
Ušacks uzsvēra, ka šāda nav bloka nostāja un jautājums par miera uzturētājiem un sankciju atcelšanu nav saistīti. Tajā pašā laikā viņš sacīja - visas bloka dalībvalstis ir vienisprātis, ka tās vēlas redzēt situācijas uzlabošanās Austrumukrainā.
Ušacks arī pauda viedokli, ka par pamatu miera uzturētāju misijas spēku izvietošanai varētu izmantot Minskas līgumu vienošanos. Diplomāts par spīti to trauslumam un tam, ka tie tiek regulāri pārkāpti, norādīja uz to, ka šim līgumiem piekritušas abas puses, tādējādi tie ir izmantojami kā platforma arī turpmākai konflikta situācija atrisināšanai, to skaitā ANO miera uzturētāju izvietošanai.
Arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko noraidījis vairākus Krievijas sākotnējos ierosinājumus, uzstājot, ka ANO miera misijas spēkiem vajadzētu patrulēt visā konflikta zonā, kā arī uzraudzīt Donbasā robežu ar Krieviju. Šo Ukrainas nostāju atbalstījis arī Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps, par ko Porošenko paziņojis pēc abu valstu līderu tikšanās pagājušajā nedēļā Ņujorkā.
Uz ANO miera spēku patruļas nepieciešamību Donbasā uz robežas ar Krieviju norādījis arī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksandrs Turčinovs brīdī, kad ticies ar Kanādas parlamenta delegāciju. Viņš pauda satraukumu par ikdienā novērojamo situāciju Ukrainas nekontrolētajās Donbasa teritorijās, kur no Krievijas puses turpina ievest ieročus un munīciju. Turklāt Turčinovs vērsa uzmanība uz to, ka nesenajās Krievijas un Baltkrievijas militārajās mācībās "Zapad 2017" Kremlis demonstrējis gatavību arī veikt uzbrukumu.
Par Krievijas agresiju un to, ka tā atbalsta nemierniekus Austrumukrainā, Porošenko uzstājās ar uzrunu ANO Ģenerālajā asamblejā pirms nedēļas. Tad viņš norādīja, ka ANO operācijas ir ļāvušas panākt mieru daudzos pasaules reģionos, par piemēru minot Balkānus un Āfriku, un tagad aicinot to pašu darīt arī Ukrainas situācijā.
Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu 2014.gada februārī, bet no aprīļa atbalstījusi un arī apbruņojusi kaujiniekus, diversantus un Krievijas regulāro vienību karavīrus, kas darbojušies Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos. Sodot Maskavu par Krimas aneksiju un situācijas destabilizāciju Austrumukrainā, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas Krievijai.
