Vēl tikai nedaudz vairāk kā trīs dienas ir atlikušas līdz brīdim, kad Lielbritānijai ir jāizstājas no Eiropas Savienības. Vismaz pašlaik joprojām spēkā ir noteiktais 31. oktobra pusnakts termiņš. Taču, kā jau britu politiskajā dzīvē ierasts, līdz pat pēdējam brīdim par turpmāko notikumu attīstību nekādas skaidrības īsti nav. Sagaidāms ka šo pēcpusdien britu parlamenta Pārstāvju palātā notiks debates un balsojums par premjerministra Borisa Džonsona ierosinājumu izsludināt 12. decembrī pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Tiek prognozēts, ka par šādu ierosinājumu nobalsos vairums deputātu, taču, visticamāk, netiks saņemtas divu trešdaļu deputātu balsis, kā to pieprasa Likums par fiksētu parlamenta pilnvaru termiņu. Opozīcijā esošie leiboristi jau ir paziņojuši, ka šajā balsojumā varētu atturēties.
Vienlaicīgi izskan viedokļi, ka valdība pēc tam varētu atbalstīt liberāldemokrātu un Skotijas nacionālistu partijas ierosinājumu atbalstīt likumdošanu, kas mainītu likumu par fiksētu parlamenta pilnvaru termiņu un ļautu lēmumu par ārkārtas vēlēšanām pieņemt ar vienkāršo vairākumu. Tas ļautu vēlēšanas sarīkot jau 9. decembrī. Liberāldemokrātu līdere parlamentā Džo Svinsone bija norādījusi, ka daudz kas būs atkarīgs no Eiropas Savienības lēmuma piešķirt Lielbritānijai "Brexit" sarunu pagarinājumu.
Pirmdien Eiropas Savienība paziņoja par savu lēmumu atļaut "Brexit" sarunu turpināšanos. Kā paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Londonai tiks piedāvāts elastīgs pagarinājums uz trijiem mēnešiem – līdz 2020. gada 31. janvārim, kas ļaus Apvienotajai Karalistei pamest Eiropas Savienību arī ātrāk, ja tiek ratificēts izstāšanās līgums. Proti, tas nozīmē, ka pēc izstāšanās līguma apstiprināšanas pamest Savienību būs iespējams nākamā mēneša pirmajā datumā – 1. decembrī vai 1. janvārī. Šāds piedāvājums varētu apmierināt britu opozīcija prasību atcelt tā dēvēto bezvienošanās izstāšanās scenāriju, kas varētu kalpot par priekšnoteikumu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanai. Deklarācijas pielikumā arī norādīts, ka Eiropas Savienība neiesaistīsies sarunās par izstāšanās līguma pārskatīšanu. Vienlaicīgi tiek uzsvērts, ka Apvienotajai Karalistei ir pienākums izvirzīt savu kandidātu darbam Eiropas Komisijā, lai arī britu premjerministrs Džonsons iepriekš ir izteicies, ka viņš to nedarīs.
Kā norāda britu komentētāji, ir maz ticams, ka lēmums par nākamajām britu parlamenta vēlēšanām tiks pieņemts jau šodien. Vienlaicīgi uzmanību aicina pievērst tieši leiboristiem, kuri tagad vēlas panākt ne tikai bezvienošanās scenārija iespējas izslēgšanu 31. janvārī, bet arī gadījumā, ja līdz nākamā gada beigām netiks noslēgts pastāvīgs tirdzniecības līgums ar Eiropas Savienību. Partijas iekšienē gan esot manāma šķelšanās, atsevišķiem deputātiem bažījoties, kā šī nostāja varētu ietekmēt leiboristu izredzes vēlēšanās. Aptaujas rāda, ka pašlaik leiboristi no konservatīvajiem popularitātes ziņā atpaliek aptuveni par 15 procentpunktiem.
Politikas analītiķis Tonijs Traverss tikmēr uzskata, ka termiņa pagarināšana līdz 31. janvārim ļauj Džonsonam iesniegt parlamentā viņa panākto “Brexit” vienošanos un varbūt beidzot to apstiprināt – ar grozījumiem vai bez. "Ir arī alternatīva – sarīkot Lielbritānijā ārkārtas parlamenta vēlēšanas Tas ir tas, ko patiesībā vēlas premjerministrs Džonsons," tā Traverss.
Kārtējais neskaidrības pagarinājums vēl vairāk apbēdina vietējos iedzīvotājus. "Tas ir aizgājis par tālu. Visi vienkārši vēlas gala lēmumu. Manuprāt, tā ir daļa no procesa. Viņi vienkārši nomoka cilvēkus tiktāl, ka viņi beigu beigās piekritīs jebkam, kas nolikts priekšā," pauda tirgotājs Tonijs Vilsons.
