ES veselības ministri diskutē par vienotu nostāju saistībā ar «Covid-19»

Saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu "Covid-19" Eiropā ir pārsniedzis 5500 cilvēku. No tiem 159 ir miruši. Pārsvarā tie ir veci cilvēki ar dažādām hroniskām saslimšanām. Starp Eiropas valstīm vissmagākā situācija joprojām ir Itālijā. Tādēļ Eiropas Savienības (ES) valstu veselības ministri piektdienas ārkārtas sanāksmē Briselē atkārtoti mudināja saglabāt vēsu prātu un atturēties no vienpusējiem haotiskiem lēmumiem.

ES veselības ministri diskutē par vienotu nostāju saistībā ar «Covid-19»Artjoms Konohovs

"Covid-19" izplatība Eiropā turpinās. Itālija joprojām ir visvairāk skartais reģions. Šajā valstī ir reģistrēti vairāk nekā 3800 gadījumu no kopumā aptuveni 5500 Eiropā. Nesen Itālijas valdība ir lūgusi pārējām Eiropas Savienības valstīm palīdzēt ar aizsargmaskām. Tomēr neviens nebija gatavs šķirties no saviem krājumiem.

Čehijas veselības ministrs Ādams Vojtehs ir atzinis, ka viņam ar aizsargmaskām vispirms ir jānodrošina savi mediķi:

“Mēs risinām sarunas ar masku ražotājiem, lai tie novirzītu visu iespējamo apjomu mūsu valstij. Tad varbūt mēs varēsim palīdzēt Itālijai. Vispirms mums ir jāpasargā savi medicīnas darbinieki. Mums jau ir 12 saslimšanas gadījumi, un skaitļi aug.”

Tagad Itālija cer saņemt nepieciešamo aizsargekipējumu no Eiropas Komisijas rīkotā paātrinātā kopēja iepirkuma. Tajā piedalās arī Latvija. Iepirkuma rezultātiem vajadzētu būt zināmiem jau pirmdien. Tomēr maskas un cits ekipējums, visticamāk, tiks piegādāts ne ātrāk kā aprīlī.

Zināmu satraukumu rada arī atšķirīga Eiropas valstu reakcija. Tādēļ Īrijas veselības ministrs Saimons Hariss veselības ministru ārkārtas sanāksmes sākumā pauda, ka Eiropai vajadzētu rast vienotu nostāju.

“Es domāju, ka mums ir nepieciešama vienota pieeja vairākos jautājumos.

Pilsoņiem visā Eiropā ir svarīgi, lai Eiropas Savienība ieņemtu vienotu nostāju tādos jautājumos kā informācijas sniegšana par sabiedrības veselību, kā arī attieksme pret masu pasākumu apmeklēšanu,” uzsvēra Hariss.

Tam piekrīt arī Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!"). Viņa uzskata, ka vajadzētu būt vienotai pieejai tādos jautājumos kā ceļošana un eksprestestu lietošana. Bet atšķirības starp dažādu Eiropas valstu rīcību Viņķele skaidro ar sabiedrības spiedienu.

„Tie šķietami iedarbīgie no publikas viedokļa pasākumi, kas nenes nekādu aizsardzību… Kaut vai temperatūras mērīšana lidostās. Itāļi mērīja atspērušies. Un kur viņi ir? Viņi ir pirmajā vietā Eiropā šobrīd ar uzliesmojumu. Runāju ar kolēģiem igauņiem, lietuviešiem. Viņi arī mēra temperatūru. Lietuvā šādi ir noķerts viens cilvēks, kurš ir testēts un izrādījās negatīvs. Viņam bija pārtikas saindēšanās un tāpēc temperatūra… [Atkarīgs no tā] cik daudz populisma ir tajās valdībās. Tas ietekmē atbildi un rīcību,” stāstīja Viņķele.

Lai kādas būtu atšķirības, kopumā, kā atzīst veselības ministre, Eiropas valstis rīkojas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra vadlīnijām. Bet Eiropas Komisijas pārstāvji piebilst, ka rīcībai ir jābūt proporcionālai situācijas nopietnībai katrā reģionā.

Atšķiras pat Eiropas Savienības iestāžu attieksme pret koronavīrusu. Ceturtdienas vakarā Eiropas Parlamenta vadītājs Dāvids Sasoli pieņēma lēmumu nākamnedēļ paredzēto plenārsēdi rīkot Briselē, nevis Strasbūrā. Sasoli paziņoja, ka aptuveni 3000 cilvēku došanās uz Strasbūru radītu pārāk lielu veselības risku. Turpretī citas Eiropas Savienības iestādes līdz šim nav atcēlušas vai mainījušas savu publisko pasākumu plānus.

KONTEKSTS:

Jaunais koronavīruss "Covid-19" sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Lai nepieļautu vīrusa izplatību, Ķīna paziņojusi par valsts mēroga ierobežojumiem. Pasaules Veselības Organizācija saistībā ar Ķīnas koronavīrusu izsludinājusi augstāko starptautisko ārkārtas stāvokli veselības aizsardzības jomā.  

Vīruss izplatījies arī ārpus Ķīnas, tostarp vairākās Eiropas valstīs. "Covid-19" konstatēts arī Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.

Starptautiskās organizācijas vērš uzmanību uz to, ka jaunais "Covid-19" koronavīruss izraisīs ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos. Turklāt pesimistiskākie scenāriji liecina pat par pirmo globālo ekonomisko lejupslīdi kopš finanšu krīzes pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tas ietekmēs arī Latviju, un vienas no pirmajām no koronavīrusa cieta aviopārvadājumu un tūrisma nozares.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti