Ārlietu ministri vienojās vērst sankcijas pret "Vāgnera grupu" un astoņām tās personām un trim ar grupu saistītām struktūrām.
ES Padome skaidroja, ka "Vāgnera grupa" ir savervējusi, apmācījusi un nosūtījusi algotņus uz konfliktu zonām visā pasaulē, lai veicinātu vardarbību, izlaupītu dabas resursus un iebiedētu civiliedzīvotājus. Personas, pret kurām ES vērš sankcijas, bijušas iesaistītas spīdzināšanā, patvaļīgā nāvessoda izpildē, tās ir centušās destabilizēt situāciju Lībijā, Sīrijā, Ukrainā (Donbasā) un Centrālāfrikas Republikā.
Šiem sankcionētajiem cilvēkiem un struktūrvienībām tiek iesaldēti līdzekļi, un ES uzņēmumi tos nevarēs ne tieši, ne netieši finansēt. Astoņām personām, kas ir sarakstā, liegta iebraukšana ES.
Šo cilvēku vidū ir piemēram, Dmitrijs Utkins, kas ir bijušais Krievijas militārā izlūkdienesta pulkvežleitnants, kurš no Krievijas prezidenta Vladimira Putina saņēmis ordeni, bet tagad ir "Vāgnera grupas" komandieris un atbildīgs par algotņu operācijām Ukrainā.
Tiek uzskatīts, ka "Vāgnera grupas" darbu finansē Sanktpēterburgas uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins, kurš, domājams, ir tuvu stāvošs prezidentam Putinam.
Eiropas Komisija šobrīd gatavo daudz plašāku potenciālo ekonomisko sankciju paketi pret Krieviju, un tā atrodas rezervē ar mērķi atturēt Maskavu no plāna iebrukt Ukrainā.
"Visi ministri šodien ļoti skaidri pauda, ka jebkāda agresija pret Ukrainu radīs politiskas sekas un lielas ekonomiskās izmaksas Krievijai," norādīja ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.
Šīs potenciālās sankcijas ES arī cieši koordinē ar ASV, un neoficiāli noprotams, ka tās varētu Krievijai būt ļoti sāpīgas. Trešdien Briselē būs arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, jo notiek Austrumu partnerības samits un tiks apspriesta situācija Ukrainas pierobežā.
