ES vēršas pie 13 valstīm centienos apslāpēt migrantu plūsmu Baltkrievijas maršrutā

Eiropas Savienība (ES) otrdien pavēstīja, ka vērš spiedienu pret 13 valstīm, cenšoties panākt, lai tās neļauj saviem pilsoņiem doties uz Baltkrieviju cerībā no turienes tālāk nelegāli nokļūt ES.

Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīms cenšas destabilizēt ES, iedrošinot migrantus doties uz Baltkrievijas robežām ar Poliju, Lietuvu un Latviju. Lukašenko šādi mēģinot atriebties par viņa režīmam noteiktajām ES sankcijām.

"Tā ir daļa no Lukašenko režīma necilvēcīgās un īsti gangsteru stilā ieturētās pieejas," žurnālistiem sacīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis sakariem ar presi Peters Stano.

ES jau veiksmīgi vērsusies pie Irākas centienos panākt, ka tā aptur lidojumus no Bagdādes uz Minsku.

Tagad ES uzrunā vēl 13 valstis, kas ir migrantu avots, ko Baltkrievija izmanto vai potenciāli varētu izmantot savā hibrīdoperācijā pret ES. Monitorētas tiek vēl 20 citas valstis.

Brisele jau kontaktējusies ar 13 valstīm. Tās ir Kamerūna, Kongo Demokrātiskā Republika, Kongo Republika, Ēģipte, Gruzija, Gvineja, Irāka, Jordānija, Kazahstāna, Libāna, Pakistāna, Tadžikistāna un Turcija.

Monitorētas tiek Alžīrija, Azerbaidžāna, Indija, Irāna, Kotdivuāra, Lībija, Maroka, Nigērija, Katara, Krievija, Senegāla, Somālija, Dienvidāfrika, Šrilanka, Sīrija, Tunisija, Apvienotie Arābu Emirāti, Uzbekistāna, Venecuēla un Jemena.

EK viceprezidents Margaritis Shins apmeklēs vairākas migrantu izcelsmes un tranzīta valstis, lai tās brīdinātu par Minskas migrācijas gambītu un risku, kam pakļauti cilvēki, kas tiek ievilināti tajā iesaistītes.

ES īpaši rūpīgi seko līdzi norisām Krievijā, kas ir Lukašenko galvenais sabiedrotais, sacīja Stano.

ES arī strādā pie piektās sankciju kārtas, ko noteikt Baltkrievijai, sacīja EK pārstāvis.

"Mēs cenšamies izpētīt visus iespējamos līdzekļus, kas ir mūsu rīcībā, lai tiktu galā ar šo situāciju," sacīja Stano.

Kā paziņojumā norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena, ES izvērtē iespējas, kā sankcijām pakļaut lidsabiedrības, kas "aktīvi darbojas cilvēku kontrabandā", nogādājot migrantus Baltkrievijā.

Savukārt Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva (''Attīstībai/Par!'') intervijā CNN izteikusies, ka ES būtu rūpīgi jāpārdomā tās pieeja migrācijas un patvēruma jautājumos laikā, kad migrācija ir padarīta par ieroci Eiropas demokrātisko sabiedrību graušanai.

Ministres sabiedrisko attiecību pārstāvji informēja, Latvijas politiķe uzsvērusi: ES ir uzņēmusi daudzus patvēruma meklētājus, bet tās robežas nevar būt atvērtas naidīgu valstu organizētai masu migrācijai, kad nav iespējams noskaidrot, kuriem cilvēkiem patiesi pienāktos patvērums.

Ministre atkārtoja, ka Latvija būs gatava aizstāvēt Eiropas ārējo robežu, ja masveida plūsma tiktu vērsta Latvijas virzienā. "Tas ir gan mūsu nacionālas drošības, gan ES dalībvalsts pienākums," uzsvēra ministre.

Golubeva uzskata, ka Lukašenko šantažē un terorizē ES, lai tā atzītu viņu par prezidentu, neskatoties uz zaudētajām vēlēšanām. "Viņa hibrīdoperācijas upuru situācija ir traģiska. Mums tajos ir jāsaredz individuāli cilvēki, nevis melna masa. Tomēr tas nenozīmē, ka mums ir jāatver robežas, lai Lukašenko varētu izmantot viņus saviem mērķiem," teica iekšlietu ministre, "mums Eiropā ir jābūt mazliet tiešākiem un skaidri jāsaka, ka mēs nevaram izskatīt individuālus patvēruma pieteikumus uz robežas, kura masveidā tiek pārkāpta."

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt