Gadījumā, ja tiks secināts, ka uzņēmums vēl nav izpildījis saistības pret Eiropas Savienību, vakcīnu eksportu būs iespējams aizliegt.
Zāļu ražotāja “AstraZeneca” paziņojums, ka kompānija šā gada pirmajā ceturksnī varēs piegādāt Eiropas Savienībai krietni mazāk vakcīnu, nekā sākotnēji bija plānots, ir licis Eiropas Komisijai (EK) izšķirties par ārkārtas soli.
Šāds solis bija nepieciešams, jo, pēc Briseles politiķu teiktā, kompānija “AstraZeneca” joprojām atsakās skaidri pateikt, kas ir noticis ar līdz šim Eiropas rūpnīcās saražotajām Covid-19 vakcīnām un kādēļ tās netika noglabātas, lai apmierinātu līguma saistības.
Vakcinācijas tempu ziņā Eiropa atpaliek no Lielbritānijas un ASV, un viens no iemesliem ir problēmas ar vakcīnu piegādi. Vācijas veselības ministrs atzinis, ka Vācijā trūks pietiekama vakcīnu skaita līdz pat aprīlim.
Pēc EK lūguma Beļģijas veselības aizsardzības iestādes ceturtdien, 28. janvārī, pārbaudīja zāļu ražotni netālu no Briseles, lai noteiktu, vai “AstraZeneca” vakcīnas kavēšanās ir saistīta ar ražošanas problēmām šajā rūpnīcā.
Ekspertu slēdziens būs zināms pēc dažām dienām.
Šī rūpnīca Beļģijā ir viena no četrām “AstraZeneca” vietnēm, kas iekļautas līgumā ar Eiropas Komisiju. Vēl viena atrodas Nīderlandē un divas Lielbritānijā.
EK vēlas, lai “AstraZeneca” piegādā vakcīnas arī no britu rūpnīcām, un tas, protams, radījis ažiotāžu Lamanša otrā pusē. Apvienotās Karalistes valdība ir paziņojusi, ka viņu piegādēm nebūs pārtraukumu. Londona uzstāj, ka tā vēlas saņemt visu pasūtījumu pēc iespējas ātrāk.
“AstraZeneca” paziņojusi, ka plāno samazināt piegādes ES, un tagad Eiropa saņems mazāk nekā pusi no 80 miljoniem devu, kas dalībvalstīm bija jāsaņem 2021. gada janvārī–martā.
Tikmēr Vācijas ekspertu grupa, kas sniedz padomus valdībai vakcinācijas kampaņas īstenošanā, rekomendējusi farmācijas kompānijas "AstraZeneca" izstrādāto Covid-19 vakcīnu lietot tikai cilvēkiem vecumā no 18 līdz 64 gadiem.
“”AstraZeneca” ir mazāk datu no pētījumiem ar vecākām vecuma grupām. Šeit nav runa par sliktiem datiem, bet tikai – to ir par maz. Tāpēc tas ietekmēs regulatora un arī pastāvīgās vakcīnu komisijas lēmumu,” skaidroja Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns.
“AstraZeneca”/”Oxford” vakcīnas klīniskajos pētījumos ētisku apsvērumu dēļ bija iesaistīts maz vecu cilvēku. Tāpēc datu par šādiem gadījumiem nav pietiekami daudz.
Komentējot Vācijas lēmumu, Latvijas Zāļu valsts aģentūra informēja, ka Latvijā 65 gadus sasniegušo cilvēku vakcinācija ar "AstraZeneca" vakcīnu notiks atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) rekomendācijām.
ES vakcinācijas programmu temps tiek kritizēts visās dalībvalstīs, jo neviena nespēj sasniegt nospraustos vakcinācijas mērķus. Pārsvarā tiek vainota loģistika un piegāde. Madridē, piemēram, tagad apturētas visas pirmās vakcinācijas devas vismaz uz divām nedēļām, jo vakcīnu trūkst un tās tiek taupītas otrās devas saņēmējiem.
KONTEKSTS:
Iepriekš Latvija bija vienojusies ar vairākiem ražotājiem par vakcīnu piegādēm, bet tieši no “AstraZeneca” bija iecerēts iegādāties lielāko vakcīnas devu skaitu – aptuveni 1,7 miljonus devu, kas ļautu vakcinēt 890 000 cilvēku. Taču šī vakcīna vēl nav apstiprināta izmantošanai ES, par to plānots lemt 29. janvarī, bet jau pirms tam uzņēmums brīdināja, ka nespēs piegādāt vakcīnas solītajā apjomā, un izskanēja, ka līdz aprīlim Latvija varētu saņemt vien 110 000 devu no šī ražotāja.
Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas. Savukārt 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.
Latvija teorētiski varēja pieteikties lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu. Taču pēc Eiropas Komisijas (EK) panāktās vienošanās ar ražotājiem par papildu “Pfizer”/”BioNTech” Covid-19 vakcīnu devu piegādēm Latvija nolēmusi iegādāties kopumā līdz 1,403 miljoniem šo vakcīnu devu, tiesa, šīs papildu piegādes sāksies no šī gada otrā ceturkšņa.
Tāpat valdība apstiprinājusi ieceri pieteikties vēl papildus 646 510 Latvijai pieejamajām Vācijas ražotāja “CureVac” vakcīnām, tādējādi no šī ražotāja kopumā plānojot iegādāties 946 510 vakcīnu, taču arī šī vakcīna nav vēl apstiprināta izmantošanai ES.
