Labrīt

Bēgļu stāsti Latvijā: Ahmeda sapnis – tulka darbs vai savs irākiešu ēdienu restorāns

Labrīt

«Olimpiskais zibsnis»: 1972. gads - Minhene, Vācija

ES vēlas saglabāt iespēju ārkārtas gadījumos apturēt bezvīzu režīmu

ES vēlas saglabāt iespēju ārkārtas gadījumos apturēt bezvīzu režīmu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

"Tai ir jābūt pēdējai, tomēr legālai iespējai ārkārtas brīžos," tā norāda Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, kur atbalstīts rosinājums atļaut izbeigt bezvīzu režīmu ar trešo valsti, ja pēkšņi sācies liels migrācijas pieplūdums vai ir citi negaidīti apstākļi. 

Ar šo likumu Eiropas Savienība (ES) nodrošinās, pirms slēdz bezvīzu režīmu ar vairākām trešajām valstīm, tostarp ar Turciju, par kuras tālākajām attiecībām ar ES kopš puča gan arvien ir daudz jautājumu.

Gruzija, Ukraina, Turcija un Kosova ir tās zemes, kuras ar lielām cerībām raugās, ka pavisam drīz, pārskatāmā nākotnē tās varētu noslēgt bezvīzu režīmu ar ES. Līdz tam, gan visām ir jāizpilda virkne kritēriju. Līdz šim visskaļāk runāts par Turcijas progresu, ņemot vērā, ka Turcijai patlaban ir līgums ar ES par bēgļu plūsmas apturēšanu apmaiņā pret to, ka Turcija arī sagaida atvērtas durvis ceļošanai uz ES.

Līdz šim no diplomātiskiem avotiem dzirdēts, ka Turcija varētu saņemt bezvīzu režīmu līdz gada nogalei, taču šīs cerības tagad ļoga nesen Turcijā notikušais apvērsums, kā rezultātā prezidents Redžeps Tajips Erdogans apsver iespēju atjaunot nāvessodu. Tas pārvilktu treknu strīpu visām līdz šim ar ES iesāktajām sarunām.

Taču, kamēr tas vēl nav noticis, Turcija arvien ir bezvīzu režīma kandidātvalstu sarakstā. Tomēr Brisele, reaģējot arī uz daudzu pilsoņu bažām, ir nolēmusi paturēt iespēju ārkārtas gadījumā bezvīzu režīmu ar trešo valsti apturēt. Tam par iemeslu var kalpot gan atkal negaidīti uzliesmojusi migrācija, konflikti, cilvēktiesību un demokrātijas pārkāpumi.

EP Pilsoņu brīvību, iekšlietu un tieslietu komitejā, kas ir atbildīgā par Eiropas Komisijas (EK) rosinājumu bezvīzu režīma iesaldēšanai nepieciešamības gadījumā, ar lielu balsu pārsvaru atbalstīta šāda iespēja.

Deputāti norāda, ka šāds solis būs galējā iespēja, un to izmantos vien tad, kad citādi nevarēs. Lai sekotu līdzi, kas notiek valstīs, ar kurām ES būtu bezvīzu režīms, EK ekspertiem regulāri būs jāziņo par to, kā bezvīzu režīmu ieguvusī valsts pilda nosacījumus, tajā skaitā, kas notiek ar demokrātijas un cilvēktiesību situāciju.

EK būs tā, kas, apspriežoties ar ES Padomi jeb dalībvalstīm un EP, pieņems lēmumu, vai bezvīzu režīms konkrētajai valstij atceļams. Pirms to darīt, EK būs mēnesis laika, lai rīkotos. Sākumā tās iesaldēs uz pusgadu, un tad ES institūcijas pieņems lēmumu, ko darīt tālāk.

Tagad par mehānismu, kas ļauj uz laiku atcelt bezvīzu režīmu ar trešo valsti, sarunas vēl turpināsies. Arī pēc balsojuma atbildīgajā EP komitejā, ir jāsaņem ES Padomes atbalsts, un visām ES institūcijām kopīgi jāvienojas par tā likuma spēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti