Francija prezidents Fransuā Olands norādījis, ka šo jautājumu var ātri aktualizēt.
“Krievija tiks pakļauta sankcijām, ja tā turpinās bombardēšanu, Eiropas Savienībai tas būs jāapspriež. Taču pagaidām mēs tam nepievērsāmies. Līdz ar to šovakar nav pārrunātas nekāda sankcijas, bet tas vienkārši var mainīties, tiklīdz pamiers tiks pārtraukts,” brīdināja Olands.
Sākotnējais projekts kopējam paziņojumam samita noslēgumā liecina, ka dalībvalstis varētu nosodīt Sīrijas autoritārā režīma un Krievijas kopēji veikto Alepo bombardēšanu, brīdināt par iespējamām jaunām sankcijām šīs rīcības dēļ.
Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) samitā pauda, ka nav pamata mainīt pašreizējo Eiropas Savienības politiku attiecībā uz Krieviju.
Diskutējot ar ES valstu prezidentiem un premjerministriem, Kučinskis norādīja, ka jāturpina uzturēt spiediens pret Krieviju, vienlaikus turpinot dialogu ar šo valsti risinājuma rašanai Ukrainas austrumu reģionā, kā arī Sīrijā, informēja premjera pārstāvis Andrejs Vaivars.
Vienisprātis par šo jautājumu bija arī vairums citu ES valstu līderu, atzīstot, ka noskaņojums attiecībā uz Krieviju pēdējo mēnešu laikā ir krasi mainījies. Vēl šā gada pavasarī daļa ES valstu pieļāva, ka pret Krieviju vērstās sankcijas varētu mīkstināt, taču šāda iespēja vairs netiek pieļauta pēc Bašira al Asada režīma un tā sabiedroto, tostarp Krievijas, īstenotajiem uzbrukumiem Sīrijas pilsētai Alepo.
Tāpat Eiropadomē valda vienprātība par to, ka jāstrādā, lai nodrošinātu humanitāro piekļuvi Alepo un citām Sīrijas pilsētām, kā arī jāveicina politiskā procesa attīstība ANO ietvaros.
Tiek uzsvērts, ka ES politikai attiecībās ar Krieviju joprojām spēkā ir pieci pamatprincipi – Minskas vienošanās ievērošana par mierīgo noregulējumu Austrumukrainas konfliktā, attiecību stiprināšana ar Austrumu partnerības valstīm, ES noturības stiprināšana, to attiecinot uz enerģētikas drošību, hibrīddraudiem un stratēģisko komunikāciju, selektīva sadarbība ārlietu un dažādos citos jautājumos, kā arī atbalsts Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai.
Jau ziņots, ka Sīrijā radušas problēmas izmantot pamieru pie Alepo pilsētas, lai evakuētu civiliedzīvotājus. Krievija un tās sabiedrotie izsludinājuši trīs dienu uguns pārtraukšanas humāno pauzi, bet apsūdz savus pretiniekus evakuācijas kavēšanā.
Krievijas un Sīrijas gaisa spēki pārtrauca uzlidojumus nemiernieku kontrolētajai Alepo daļai desmitos no rīta otrdien, 18.oktobrī.
Iepriekš izskanēja, ka rietumvalstis varētu apsvērt iespēju ieviest jaunas sankcijas pret Maskavu saistībā ar Sīrijas opozīcijas kontrolēto Alepo pilsētas rajonu bombardēšanu. Tomēr pēcāk ES noliedza šādu varbūtību.
Pēc pamiera sabrukuma Sīrijas režīms ar Krievijas atbalstu atsāka intensīvus uzlidojumus Alepo pilsētas nemiernieku kontrolētājai daļai un attiecības starp Vašingtonu un Maskavu strauji saasinājās.
