ES vēl neieviesīs sankcijas pret Ukrainu; gatava piešķirt naudu

Eiropas Savienība (ES) pagaidām neieviesīs sankcijas pret ukraiņu amatpersonām un ir gatava sniegt Ukrainai arī finansiālu palīdzību, taču tikai apmaiņā pret skaidrām reformām. Par to teikts Eiropas Savienības ārlietu ministru kopīgajā paziņojumā. Ministri norāda, ka pašlaik viena no galvenajām prioritātēm ir konstitucionālās reformas īstenošana Ukrainā.

Par iespēju ieviest dažādas sankcijas pret vairākām Ukrainas režīma amatpersonām, Briseles kuluāros, kā arī pašā Ukrainā, runā jau diezgan ilgi. No pirmdien Briselē notikušās Eiropas Savienības ārlietu ministru tikšanās tika gaidīts kāds lēmums šajā jautājumā. Taču jau iepriekš daudzi eksperti norādīja, ka, atšķirībā no ASV, īstas vienotības Eiropas valstu vidū nav. 

Sanāksmes noslēgumā ministri izplatījuši kopīgu paziņojumu, kurā tiek norādīts, ka ES ar bažām seko notikumiem Ukrainā un ir satraukta par cilvēktiesību ievērošanu šajā valstī. Taču pašlaik lēmums par sankciju ieviešanu netiks pieņemts.

Kā paziņojis Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, ES dod priekšroku burkānu nevis pātagas stratēģijai.

Viņa vācu kolēģis Franks Valters Šteinmaiers precizējis, ka par sankcijām varētu runāt brīdī, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs varētu izlemt pārtraukt jebkādas sarunas ar politiskajiem oponentiem.

Savukārt, kā pēc sarunām atzinusi ES augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Ketrīna Eštone, ir nepieciešams atcerēties, ka piedāvātais Asociācijas līgums ar Eiropas Savienību nebūt nav eirointegrācijas procesa noslēgums un turpinājumā ir iespējams daudz kas. Eštone arī norādījusi, ka pašlaik pats galvenais ir konstitucionālā reforma: „Mēs koncentrēsimies uz nepieciešamību turpināt dialogu starp prezidentu Janukoviču un opozīcijas līderiem. Es esmu uzklausījusi viņu viedokļus un bažas. Ir nepieciešams apturēt jebkāda veida vardarbību un saukt pie atbildības visas personas, kas šajā vardarbībā vainojamas. Tāpat nepieciešams turpināt darbu parlamentā pie konstitucionālās reformas, kas ir viens no galvenajiem punktiem krīzes atrisināšanā, kā arī ceļā uz brīvām un godīgām vēlēšanām.”

Kā norāda 28 valstu bloka ārlietu ministri, ES ir gatava sniegt Kijevai arī finansiālu palīdzību, taču tikai ar noteikumu, ka jaunā valdība īstenos nepieciešamās reformas.

Tas attiecas gan uz politisko, gan ekonomisko sfēru. Kā norādījis Polijas ārlietu resora vadītājs Radoslavs Šikorskis, Ukrainai jau ir rezervēti milzīgi Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas līdzekļi, kā arī Eiropas Komisijas makroekonomiskais atbalsts, taču nereformētai Ukrainas ekonomikai naudas nebūs.

Tikmēr savu viedokli par situāciju Ukrainā paudis arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks. Viņš norādījis, ka Ukrainas iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Vitālijs Zaharčenko esot gatavs atzīt, ka specvienība „Berkut”, izdzenājot protestētājus, vairākos gadījumos ir izmantojusi pārlieku lielu spēku. Tāpat Muižnieks uzsvēris, ka Ukrainā bieži un nepareizi tiek izmantots vārds amnestija, kas tiek attiecināta arī uz protesta akciju dalībniekiem. Pēc Muižnieka vārdiem, amnestiju var piemērot pret personām, kuru vaina kaut kādos noziegumos ir pierādīta. Taču Ukrainā tikuši apcietināti vairāki cilvēki, kas bijuši vienkārši garāmgājēji. Cilvēktiesību komisārs arī aicinājis Ukrainas vadību izlabot trūkumus likumdošanā par mierīgu masu pasākumu rīkošanu. 

Jau ziņots, ka janvāra nogalē, vairāk nekā divus mēnešus pēc protestu sākuma opozīcija pieprasījusi labojumus konstitūcijā, kas vājinātu prezidenta pilnvaras un Ukrainu tuvinātu parlamentāri prezidentālas valsts statusam.Opozīcija arī nav apmierināta ar nesen pieņemto amnestijas likumu, kas paredz apcietināto protestētāju atbrīvošanu, jo likums paredz, ka amnestija stāsies spēkā tad, kad būs atbrīvotas protestētāju ieņemtās administrācijas ēkas un ielas. 

Politiskā krīze Ukrainā sākās novembra nogalē, kad valdība paziņoja par lēmumu apturēt eirointegrāciju un neparakstīt asociācijas līgumu ar ES. Protestu centrs ir Kijevas Neatkarības laukums (Maidans). Pēc gandrīz trīs mēnešu ilgas krīzes 28.janvārī no amata atkāpies Ukrainas premjersNikolajs Azarovs, parlaments atcēla brīvību ierobežojošos likumus un pieņēma amnestijas likumu, taču opozīcija nepiekrīt pildīt tā nosacījumus - atbrīvot ieņemtās ēkas un pārtraukt protestus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti