Ukrainas armijas virsniece un gaisa spēku pilote Nadežda Savčenko Krievijā ieslodzījumā atrodas kopš pagājušā gada jūlija un tiek turēta aizdomās par saistību ar divu Krievijas pilsoņu bojāeju Ukrainas austrumos. Savčenko aizstāvji uzskata, ka lieta ir safabricēta, Savčenko ir nolaupīta un ar spēku nogādāta Krievijā, bet viņas lietu var uzskatīt par politizētu. Krievijas puse gan ir atteikusies atzīt Nadeždu Savčenko par karagūstekni.
Pagājušajā nedēļā gadskārtējā preses konferencē Krievijas prezidents Vladimirs Putins, atbildot uz jautājumu, vai Nadeždu Savčenko un notiesāto kinorežisoru Oļegu Seņcovu varētu apmainīt pret Ukrainā aizturētajiem krievu karavīriem, norādīja, ka apmaiņai jānotiek pēc principa „visus pret visiem”, turklāt šādai apmaiņai ir jābūt līdzvērtīgai.
Nadeždas Savčenko lieta ir izpelnījusies plašu rezonansi gan Ukrainā, gan ārpus tās robežām. Tā Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins paziņojis, ka Eiropas Savienība apsverot iespēju izveidot tā dēvēto „Savčenko sarakstu”, kas tiktu veidots pēc Sergeja Magņitska saraksta parauga. Šajā sarakstā tika iekļautas Krievijas amatpersonas, kuras tur aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā.
Kļimkins paskaidrojis, ka par "Savčenko saraksta" izveidi varētu lemt gadījumā, ja Krievijai un Ukrainai neizdosies panākt vienošanos par karagūstekņu apmaiņu.
Ministrs uzsvēris, ka pašlaik darbs pie šāda mehānisma izstrādes jau esot sācies, taču attieksme esot visai piesardzīga. Īpaši attiecībā uz šāda saraksta spēkā stāšanās termiņiem. Eiropas puse joprojām cerot, ka abām pusēm izdosies panākt politisku vienošanos, lai gan cerību ir visai maz.
Pirmdien, 21.decembrī, ar neveiksmi noslēgusies arī kārtējā Krievijas, Ukrainas un Eiropas Savienības konsultāciju kārta par brīvās tirdzniecības zonas izveidi starp Ukrainu un Eiropas Savienību. Kā teikts Eiropas Komisijas paziņojumā, Eiropas Savienība no savas puses bija izvirzījusi vairākus konstruktīvus piedāvājumus jautājumos par tehniskām barjerām tirdzniecībā, sanitārajām normām un muitas režīmu, taču Krievija esot nākusi klajā ar piedāvājumiem, kas ir pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas normām un Eiropas Savienības likumdošanu.
Kā norādījusi Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma, Krievija nav izrādījusi gribu un elastību kompromisu sasniegšanā, tāpēc tālāku sarunu pašreizējā trīspusējā formātā vairs nebūs. Malmstrēma arī apstiprinājusi, ka padziļinātā un visaptverošā brīvās tirdzniecības zona starp Ukrainu un Eiropas Savienību stāsies spēkā kā plānots 1.janvārī, un to nebūs iespējams mainīt ne tiešā veidā, ne aplinkus. Eiropas Komisija gan ir ierosinājusi sarīkot vēl vienu trīspusējo tikšanos pēc 1.janvāra, lai atrastu praktiskus risinājumus Krievijas norādītajām problēmām. Jaunas sarunas gan būšot iespējamas tikai ar noteikumu, ka Krievija vairs nepieņems nekādus pretpasākumus attiecībā pret Ukrainu.
Jāpiebilst, ka stājas spēkā arī Eiropas Savienības līderu pieņemtais lēmums par sankciju pagarināšanu pret Krieviju vēl uz sešiem mēnešiem. Eiropadomes pieņemtais lēmums saistīts ar atziņu, ka Minskas vienošanās par Ukrainas krīzes atrisināšanu līdz šī gada beigām pilnībā netiks īstenotas.
