Eiropas Savienības ārlietu ministri Briselē tiekas ārkārtas uzdevumā. Šo sapulci Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni sasaukusi pēc tam, kad nedēļas nogalē kaujinieku uzbrukumā Mariupolei nogalināja 30 cilvēku, bet vairāk nekā 100 ievainoja. Iepriekš izskanējis, ka ministri, visticamāk, varētu vienoties par melnā saraksta paplašināšanu ar jauniem vārdiem.
Mediju rīcībā jau nonākusi informācija, ka „melnajā sarakstā” varētu būt 28 personas, taču ekonomiskās sankcijas, kā saka neoficiāli avoti, visticamāk, nebūs.
Dalībvalstu ministri vēl uz sarkanā paklāja, ierodoties Eiropas Savienības Padomes ēkā Briselē, kur apspriede notiek, neslēpa dažādas domas un viedokļus par to, kādam iznākumam vajadzētu būt.
Jau iepriekš vēstīts, ka pret tālākām sankcijām stingri iestājas Grieķijas jaunā radikāli kreisā vadība, arī Luksemburga ir starp ekonomisko sankciju pretiniecēm. „Šodien, es domāju, mēs ļoti ātri vienosimies par pirmo punktu – proti jaunu vārdu iekļaušanu melnajā sarakstā. Par otro punktu – ekonomiskajām sankcijā, debates turpinās. Manuprāt, pagaidām ir izdarīts gana. Sankcijas, sankcijas …nē, es domāju, ka mums ir jāturpina runāt. Krievija jau ir vairākas reizes sacījusi, ka tā nevēlas destabilizēt Ukrainas situāciju, un mums šajā virzienā ir arī jāstrādā,” sacīja Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Asselborns.
Savukārt ļoti asi izteicās Beļģijas, kā arī tradicionāli Baltijas, Polijas un Zviedrijas ārlietu ministri.
Latvija, kas patlaban vada arī Eiropas Savienības prezidentūru, ir starp tām valstīm, kura iestājas par sankciju turpināšanu. Tā sarunā ar Latvijas Radio apstiprināja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica („Vienotība”), kura sanāksmē pārstāv ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču („Vienotība”), kas patlaban atrodas vizītē ASV.
Rinkēvičs nosūtījis vēstuli arī vēstuli Eiropas Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikai Mogerīni, aicinot izvērtēt iespējas ieviest ierobežojošus pasākumus, kas mazinātu Krievijas iespējas stiprināt savas militārās spējas. Zanda Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka ļoti būtiski būs panākt visu valstu vienotu balsi.
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni vēl pirms sanāksmes diplomātiski pauda, ka strādās, lai saglabātu Eiropas Savienības vienotību un izdarītu pietiekamu spiedienu, lai kaujas un uguni Austrumukrainā pārtrauktu. Taču viņa plašāk neizteicās, vai atbalstīs jaunas sankcijas.
Jau ziņots, ka līdz šim Eiropas Savienība ir noteikusi iebraukšanas aizliegumu Eiropas Savienības teritorijā un iesaldējusi bankas kontus 132 personām, sankcijas attiecas arī uz 28 uzņēmumiem, kuru aktīvi arī iesaldēti, jo tie atbalstījuši Krievijas varas agresiju Ukrainā. Spēkā ir arī sadarbības ierobežojumi ar okupēto Krimu, sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru, bankām, aizsardzības un enerģētikas nozari.
