Konkrēts lēmums atkarīgs no Maskavas gatavības veikt rūpīgu izmeklēšanu un sodīt vainīgos.
ES pārstāvis Peters Stano norādīja, ka Krievijai jāveic rūpīga un caurskatāma izmeklēšana. Vainīgie jāsauc pie atbildības, bet, lai tas notiktu, ir jāveic izmeklēšana un jābūt rezultātiem.
Viņš atgādināja, ka Krievijā tika nogalināti arī citi opozīcijas pārstāvji – Anna Poļitkovska, Sergejs Magņitskis un Boriss Ņemcovs.
Savukārt bloka augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels aicināja Maskavu sadarboties ar Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju un veikt starptautisku izmeklēšanu Navaļnija saindēšanas lietā. Pretējā gadījumā Brisele paturot tiesības spert atbilstošus soļus, tai skaitā ierobežojošu pasākumu formā.
Piektdien arī NATO rīkos īpašu alianses padomes sēdi, lai spriestu par reakciju uz Krievijas opozicionāra saindēšanu. Ar īpašu paziņojumu pēc sanāksmes uzstāsies alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
KONTEKSTS:
Krievijas opozīcijas līderis Navaļnijs augusta beigās nogādāts Omskas slimnīcā pēc tam, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā, kas lidoja no Tomskas uz Maskavu. Navaļnijs pirms lidojuma esot dzēris tēju, un viņa līdzgaitnieki pieļāva, ka viņš ir saindēts.
Omskas slimnīcā saindēšanu nekonstatēja, turklāt paziņoja, ka neatļaus Navaļnija pārvietošanu, to pamatojot ar pacienta nestabilo veselības stāvokli. Taču tanī pašā dienā slimnīca tomēr atļāva komā esošo Krievijas opozīcijas līderi transportēt uz Vāciju.
22. augustā Navaļnijs nogādāts Berlīnes Universitātes klīnikā "Charite", ko apsargā Vācijas policija. Vēlāk "Charite" mediķi paziņoja, ka klīniskie izmeklējumi liecina – Navaļnijs ticis saindēts ar vielu no klases “Novičok”, un šāda viela var būt pieejama tikai Krievijas specdienestiem, tāpēc rietumvalstis prasa Krievijas paskaidrojumus. Krievija saistību ar notikušo noliedz un sauc to par Rietumu informatīvo kampaņu pret Krieviju.
