ES valstu vidū aizvien domstarpības par patvēruma meklētāju izmitināšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

No Eiropas valstu iekšlietu ministriem otrdien Luksemburgā izskanēja ļoti dažādi viedokļi par tā dēvēto bēgļu kvotu ieviešanu. Šī bija pirmā ministru diskusija par pretrunīgi vērtēto bēgļu pārvietošanas ideju, ko piedāvā Eiropas Komisija.

Latvijai tās ietvaros no kopumā 60 000 cilvēku tiek piedāvāts uzņemt nedaudz vairāk kā 700 bēgļus. Itālija, Grieķija un Malta uzstāj, ka šī problēma būtu steidzami jārisina. Bēgļu pārvietošanu pa Eiropas valstīm atbalsta arī Vācija, Austrija un Zviedrija. Savukārt Austrumeiropa paliek skeptiska.

Kā jau varēja gaidīt, pirmās diskusijas starp Eiropas iekšlietu ministriem par tā dēvētajām bēgļu kvotām bija karstas. Politiķi tam veltīja vairākas stundas, kuru rezultātā ir kļuvis skaidrs, ka esošajā formātā bēgļu kvotas diez vai varēs tikt īstenotas dzīvē.

Itālija uzsver, ka risinājums ir jāatrod ātri, jo imigranti turpina ierasties pie tās krastiem gandrīz katru dienu un situācija kļūst arvien dramatiskāka. Arī Francija atbalsta bēgļu pārvietošanu, tomēr vēlas mainīt formulu, pēc kuras katrai valstij tiek aprēķināts uzņemamo cilvēku skaits. Kopīgajā paziņojumā ar Vācijas kolēģi Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs vairākkārt runāja par solidaritāti.

“Mums ir jāizrāda solidaritāte ar tiem bēgļiem, kuri konfliktu un vajāšanās rezultātā ir bijuši spiesti pamest savu valsti. Daudzi no viņiem noslīkst jūrā un tādēļ FRONTEX operācijas spēki ir tikuši trīskāršoti. Bet mums ir jāatrod arī eiropeisks risinājums tiem cilvēkiem, kuri ir šķērsojuši robežu un ir ieradušies Eiropā,” saka Kaznēvs.

Gandrīz bez iebildumiem bēgļu kvotas atbalsta arī tādas valstis kā Austrija, kas šobrīd saskaras ar lielu iebraucēju pieplūdumu. Austrijas iekšlietu ministre Johanna Milka-Leitnere uzsvēra, ka īpašs uzsvars būtu jāliek ne tikai uz Itālijā un Grieķijā jau esošo cilvēku pārvietošanu, bet arī uz bēgļu uzņemšanu no valstīm ārpus Eiropas. Tas varētu palīdzēt mazināt nelegālo migrāciju, domā Austrijas ministre.

“Eiropā ir nepieciešama solidaritāte. Es jau vairāk nekā gadu esmu aicinājusi ieviest fiksētas un godīgas bēgļu kvotas. Dažas valstis tam piekrīt un citas ne,” norāda Leitnere. „Austrija skaidri atbalsta bēgļu uzņemšanu no citām valstīm, jo tas var palīdzēt cīnīties ar cilvēku kontrabandistiem. Tas var parādīt, ka ir likumīgs ceļš patvēruma saņemšanai Eiropā un šī nasta var tik sadalīta starp dažādām valstīm,” uzsvēra ministre.

Savukārt vairākas Austrumeiropas valstis uzsver, ka nespēs uzņemt un integrēt tik lielu bēgļu skaitu, kāds tām šobrīd tiek paredzēts. Tiek uzsvērts, ka cilvēku uzņemšanai ir jānotiek tikai un vienīgi brīvprātīgai.

Būtiski ir arī uzlabot kritērijiem neatbilstošo iebraucēju atgriešanu viņu dzimtenē, sacīja Latvijas valsts iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. “Tikai 39% no tām personām, kuras nekvalificējas patvērumam, tiek atgrieztas izcelsmes valstī. Līdz ar to Eiropas Komisija to arī ir uzlikusi kā vienu no dienaskārtības jautājumiem, kā mēs varētu pēc iespējas labāk ar šo jautājumu strādāt,” uzsver Kozlovskis. Par intensīvāku imigrantu atgriešanu dzimtenē iestājas arī Spānija un Lielbritānija.

Nākamā politiskā diskusija par bēgļu pārvietošanu notiks mēneša beigās. Tad savu vārdu teiks Eiropas līderi. Tomēr gala lēmums, visticamāk, tiks pieņemts ne ātrāk kā jūlijā vai rudenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti