Eiropas Savienības valstu vēstnieki pirmdien sanāca Briselē uz sanāksmi, lai formāli uzsāktu Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās parakstīšanas procedūru.
Ir sagaidāms, ka nekādu šķēršļu līguma atbalstīšanai 27 galvaspilsētās nebūs. Latvija tam jau devusi «zaļo gaismu».
Līdz ar to vienošanās ar Apvienoto Karalisti uz pagaidu nosacījumiem būs spēkā vismaz līdz februāra beigām vai marta vidum.
Šajos mēnešos vairāk nekā 1200 lapaspušu garo dokumentu pētīs Eiropas Parlamenta deputāti. Pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu parlamenta frakciju vadītāji paziņoja, ka pagaidu piemērošana ir izņēmums. Eiroparlamentārieši solīja iepazīties ar līguma tekstu un balsot plenārsēdē februāra beigās vai martā.
Savukārt Lielbritānijas parlaments gatavojas atbalstīt vienošanos jau šo trešdien. Borisa Džonsona vadītā valdība vairākkārt ir solījusi, ka deputātiem tiks dota iespēja paust savu nostāju pirms līguma stāšanās spēkā.
Ņemot vērā opozīcijā esošās Leiboristu partijas pausto atbalstu,
ir sagaidāms, ka balsojums Lielbritānijas parlamentā notiks bez aizķeršanās. Bet tas nenozīmē, ka panāktā vienošanās ir visiem pa prātam.
Valdošās Konservatīvās partijas smagsvars lords Heseltains ir mudinājis pārējos deputātus balsojumā atturēties, jo, viņaprāt, vienošanās atstās ilgstošu negatīvu ietekmi uz Apvienoto Karalisti. Bet, tā kā līguma neesamība būtu vēl sliktāks scenārijs, bijušais britu vicepremjers piedāvā atturēties, nevis balsot pret.
Savukārt Skotijas Nacionālās partijas deputāti plāno balsot pret šo līgumu. Šīs partijas līderis Vestminsterā Ians Blekfords ir sacījis, ka šāda attālināšanās no Eiropas Savienības esot „nepiedodams ekonomiskā vandālisma akts un kliedzošs stulbums, kas ilgstoši kaitēs ekonomikai”. Šī partija uzstāj, ka jaunais tirdzniecības līgums pastiprina Skotijas nepieciešamību atdalīties no Apvienotās Karalistes.
Valdības pārstāvis Maikls Govs ir atzinis, ka nākamā gada sākumā varētu būt zināmas neērtības un problēmas. Tās lielākoties būšot saistītas ar jaunām muitas pārbaudēm uz robežas. Lai nodrošinātu preču kustību, uzņēmumiem būs jāpilda dažādas veidlapas, kas līdz šim nebija nepieciešamas.
Govs ir mudinājis arī ceļotājus pievērst uzmanību tādiem jautājumiem kā viņu dokumentu derīguma termiņam un tam, cik maksā viesabonēšana. Visticamāk, apmeklējot Lielbritāniju, par mobilajām sarunām būs jāmaksā krietni vairāk, jo šī valsts vairs nebūs Eiropas bezmaksas viesabonēšanas sarakstā. Tas pats attiecas arī uz britu ceļotājiem ES.
Negatīvas reakcijas ir dzirdamas arī no ietekmīgās finanšu pakalpojumu nozares. Kā zināms, Londona ir viens no pasaules nozīmīgākajiem finanšu centriem. Vienošanās teksts neparedz iespēju britu finanšu uzņēmumiem automātiski sniegt pakalpojumus Eiropas Savienības teritorijā. Visticamāk, tam būs nepieciešams papildu saskaņojums, kā tas notiek gadījumā ar Šveici.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecas visi ES noteikumi. Savukārt līdz 2020. gada beigām bija jānoslēdz ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās. Ja tas neizdotos, tad abas puses sāktu tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
Sarunas bija sarežģītas, un tās nācās pagarināt, tāpēc EK bija sagatavojusi rezerves rīcības plānu sarunu neizdošanās gadījumam. Tomēr Ziemassvētku pievakarē, 24. decembrī, tika panākta tirdzniecības vienošanās starp Lielbritāniju un ES. Britu parlamentam decembra pēdējā nedēļā paredzēts sanākt uz sesiju, lai debatētu par vienošanos. Nepieciešams arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Parlamenta apstiprinājums.
