Panorāma

Pieaug pieteikumu skaits Covid-19 testiem

Panorāma

Rīdzinieki drūzmējas gaismas takās

Rinkēvičs: "Brexit" vienošanās izdevīga Latvijai

ES valstu un britu līderi lielākoties atzinīgi vērtē vienošanos par attiecībām pēc «Brexit»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Gan Eiropas Savienības (ES) valstu, gan Lielbritānijas politiķi lielākoties ir pozitīvi reaģējuši uz šonedēļ starp abām pusēm panākto tirdzniecības līgumu. Tā ir lielākā tirdzniecības vienošanās gan ES, gan Apvienotās Karalistes vēsturē. Vācijas kanclere Angela Merkele ir sacījusi, ka tas ir vēsturiskas nozīmes dokuments. Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons piebilda, ka vienošanās apliecina Eiropas vienotības spēku.

ES valstu un britu līderi lielākoties atzinīgi vērtē vienošanos par attiecībām pēc «Brexit»
00:00 / 02:34
Lejuplādēt

Ziemassvētku vakarā, 24.decembrī, panāktā tirdzniecības vienošanās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību lielā mērā ļauj pielikt punktu gandrīz piecu gadu diskusijām un strīdiem ap “Brexit”. Iespējams, tādēļ dažāda spektra politiķi par šo līgumu lielākoties izsakās pozitīvi.

Vērtē panākto vienošanos

Francijas prezidents Emanuels Makrons tviterī paziņoja, ka eiropiešu vienotība un stingra nostāja ir atmaksājusies. Makrons piebilda, ka vienošanās ir būtiska, lai pasargātu Eiropas zvejnieku, ražotāju un pārējo pilsoņu intereses.

„Tagad Eiropa var raudzīties nākotnē kā vienots, spēcīgs un neatkarīgs bloks,” paziņoja Makrons.

Vācijas kanclere Angela Merkele ir paudusi pārliecību, ka viņas valdība būs gatava atbalstīt šo līgumu. Oficiālais lēmums par to tiks pieņemts nākamās nedēļas sākumā. Tāpat Merkele uzskata, ka par šo līgumu tiks runāts arī vēstures grāmatās.

Pozitīvus vārdus, citu starpā, ir pauduši arī Japānas un Turcijas politiķi. Ankarai Eiropas vienošanās ar Lielbritāniju ir būtiska, jo no tās daļēji ir atkarīgas arī Turcijas un Apvienotās Karalistes tirdzniecības attiecības.

Arī kaismīgākie “Brexit” aizstāvji Lielbritānijā pārsvarā ir pozitīvi izteikušies par panākto kompromisu. Bijušais eiroparlamentārietis un “Brexit” partijas vadītājs Naidžels Faražs ir sacījis, ka viņš būtu gatavs balsot par šādu līgumu, ja būtu parlamentā.

Tiesa, izskan arī kritiski atgādinājumi, ka šī vienošanās tik un tā nesniegs Lielbritānijai tādas priekšrocības, kādas tai deva dalība Eiropas Savienībā.

Šādu nostāju ieņem viens no laikraksta „The Guardian” komentētājiem.

Arī Skotijas valdības vadītāja Nikola Stērdžena ir asi kritizējusi to, ka līgums, piemēram, neļauj Skotijas zemniekiem tirgot Eiropas Savienībā sēklas kartupeļus. Tas ir nozīmīgs bizness, un zemnieki no šī aizlieguma cietīs zaudējumus.

Tāpat ir sagaidāms, ka Stērdžena kopā ar saviem domubiedriem ar jaunu sparu mēģinās izmantot šo brīdi, lai panāktu vēl viena Skotijas neatkarības referenduma sarīkošanu. Jau iepriekš viņa ir norādījusi, ka Skotija tiek atdalīta no Eiropas Savienības pret savu gribu un neatkarība no Lielbritānijas ir vienīgais veids, kā atgriezties Eiropas valstu saimē. Kā zināms, Lielbritānijas izstāšanās no bloka ir palielinājusi Skotijas neatkarības atbalstītāju skaitu.

Rinkēvičs: “Brexit” vienošanās izdevīga Latvijai

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
00:00 / 00:51
Lejuplādēt

Tikmēr Latvijas valdības eksperti vēl analizē jaunās tirdzniecības vienošanās tekstu. Tomēr, kā norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), visticamāk, ar šī dokumenta apstiprināšanu valdībā un Saeimas Eiropas lietu komisijā nevajadzētu būt problēmām.

Rinkēvičs arī piebilda, ka jaunu attiecību veidošana ar Lielbritāniju vēl tikai sākas: „Ir panākta vienošanās par tādām lielām, plašām lietām, taču tas velns, kā mēs zinām, ir detaļās. Un detaļas vēl tiks slīpētas, detaļas vēl tiks izstrādātās. Tā kā es tiešām piekrītu, ka process nav noslēdzies, bet vismaz no 1. janvāra mūs negaida nepatīkami pārsteigumi. Es gan pieļauju, ka kā jau ar katru tādu diezgan plašu attiecību maiņu var būt kaut kādas problēmas vai berze, bet tās nebūs tik visaptverošas kā tās būtu noticis, ja nebūtu šī vienošanās panākta. Mēs vēl, protams, analizējam. Mēs to saņēmām vakar, un

pēc mūsu pirmsšķietamas analīzes es gribētu teikt, ka mēs neredzam te nekādas problēmas Latvijas interesēm.”

Rinkēvičs norādīja, ka šobrīd ministrijas eksperti vienošanos vēl analizē, taču pirmsšķietami tā Latvijai esot izdevīga. Kā galveno ieguvumu Rinkēvičs minēja to, ka Latvijas uzņēmumu preces Lielbritānijā netiks apliktas ar tarifiem.

2019.gadā Lielbritānija bija Latvijas sestais lielākais eksporta partneris. Īpaši nozīmīgs britu tirgus ir Latvijas kokrūpniekiem.

“Kokrūpniecībā Lielbritānija ir top 1 valsts. Mēs uz viņu eksportējam apmēram piekto daļu no koksnes produktiem, ko Latvijā saražojam, un atsevišķās sortimentu grupās, piemēram, skujkoku dēļu stāstā viņi nereti veido pat trešo daļu no mūsu eksporta tirgus,” pastāstīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Klauss norādīja, ka bezvienošanās “Brexit” gadījumā atsevišķi koksnes produkti no Latvijas tiktu aplikti ar ievedmuitu. Tomēr kokrūpniekiem galvenais ieguvums no panāktās vienošanās esot nevis izvairīšanās no ievedmuitas, bet gan cerība, ka līgums Lielbritānijai nesīs ekonomisko izaugsmi.

“Mēs bijām ļoti ieinteresēti, lai Lielbritānija turpinātu attīstīties kā ekonomika, nevis tā, kā viņai tika paredzēts, ja būtu bezvienošanās “Brexit” - tad viņi, iespējams, pat sašaurinātos, vai ne tik ātri augtu, kā līdz šim.

Mūsu nozare ir atkarīga no tā, cik mūsu partneri ir turīgi,” skaidroja kokrūpnieku pārstāvis.

Ārlietu ministrs pastāstīja, ka nākamnedēļ panākto vienošanos vērtēs Latvijas valdība. Līgums jāapstiprina visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, savukārt pēc tam par līguma ratifikāciju balsos Eiropas Parlaments. Vienošanās vēl jāapstiprina arī britu pusei.

KONTEKSTS:

Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecas visi ES noteikumi. 

Savukārt līdz 2020. gada beigām bija jānoslēdz ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās. Ja tas neizdotos, tad abas puses sāktu tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.

Sarunas bija sarežģītas, un tās nācās pagarināt, tāpēc EK bija sagatavojusi rezerves rīcības plānu sarunu neizdošanās gadījumam. Tomēr Ziemassvētku pievakarē, 24.decembrī, tika panāktā tirdzniecības vienošanās starp Lielbritāniju un ES.

Britu parlamentam decembra pēdējā nedēļā paredzēts sanākt uz sesiju, lai debatētu par vienošanos. Nepieciešams arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Parlamenta apstiprinājums.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti