- Britiem varētu sekot īri
- Grieķi liek lietā šantāžu
- Pabalsti par Latvijā dzīvojošajiem viesstrādnieku bērniem saruks
- Lielbritānijas iespējamā izstāšanās radītu draudus ES
Britiem varētu sekot īri
Par sociālajiem jautājumiem īpaši asas diskusijas Lielbritānijai ir ar Čehijas un Polijas līderiem.
Neapmierināta ar britu rosinājumiem ir arī Francija, jo tai nepatīk prasība piešķirt teju vienādas balsstiesības valstīm, kuras nav eirozonā.
Vienlaikus britu rosinātais jautājums par pabalstu politiku ieņem plašākus mērogus, jo tagad par iespējamiem ierobežojumiem iebraucējiem un viesstrādniekiem sāk runāt arī Īrija. Vairāki šīs valsts ministri izteikušies, ka, sekojot britu piemēram, varētu ierobežot bērnu pabalstus tiem viesstrādniekiem, kas paši uzturas Īrijā, bet kuru bērni dzīvo ārpus valsts. Īru mediji norāda, ka šis ir ļoti jūtīgs jautājums tieši Centrālās un Austrumeiropas valstu viesstrādniekiem, kuri lielā skaitā dzīvo un strādā Īrijā.
Jau nākamās nedēļas nogalē Īrijā būs vēlēšanas, kad šis jautājums varētu iegūt arvien lielāku ievērību.
Grieķi liek lietā šantāžu
Sarunās parādās arī "šantāžisti" – grieķi gatavi piekrist britu prasībām tikai tad, ja Eiropa apsola kaut ko pretim. Proti, Grieķija vēlas, lai citas ES dalībvalstis tur savas robežas vaļā patvēruma meklētāju plūsmām vismaz līdz marta sākumam, kad ir paredzēts ES un Turcijas samits par migrāciju. Grieķi baidās – ja ES valstis slēgs savas robežas, tad patvēruma meklētāji Grieķijā varētu "uzkrāties" vēl lielākā daudzumā.
Pabalsti par Latvijā dzīvojošajiem viesstrādnieku bērniem saruks
Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), runājot par Lielbritānijas vēlmi iesaldēt pabalstus viesstrādniekiem, Latvijas Televīzijai norādīja, ka Latvija noteikti varēs aizstāvēt Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju intereses.
Pabalsti par Lielbritānijā strādājošo Latvijas iedzīvotāju bērniem, kuri dzīvo Latvijā, tiks indeksēti un samazināti, bet tie tik un tā būs lielāki par pabalstiem Latvijā. Citas Austrumeiropas valstis gan ar šo ieceri nav samierinājušās, jo tas skars pusmiljonu bērnu Austrumeiropā.
Par pabalstiem, kas saistīti ar darbu, Latvijas premjers pauda šādu nostāju: "Mūsu pozīcija ir – nekāda atpakaļejoša datuma nav. Jautājums, vai tas šobrīd būs pieci, septiņi vai astoņi gadi jaunajam periodam. Es gribu teikt, ka tas neattiecas uz visiem pabalstiem. Ne tas skar veselības apdrošināšanu, ne parastos pabalstus. Šie ierobežojumi nebūs tik nozīmīgi, lai varētu kaitēt mūsu tautiešiem, kas diemžēl varbūt dosies [strādāt uz Lielbritāniju]."
Piektdien visu dienu notiek dažādas divpusējās tikšanās, kurās briti cenšas tikties ar dažādu valstu pārstāvjiem. Latvijas pārstāvji gan nevienā šādā sarunā nav piedalījušies. Kad beigsies šīs divpusējās tikšanās, tad sagaidāms, ka visu valstu pārstāvji sanāks uz kopējo sanāksmi. Tā tiek atlikta jau no rīta un "angļu brokastis" ir kļuvušas par "angļu pusdienām" un tagad – arī par "angļu vakariņām".
Piektdienas pievakarē nav skaidrs, cik ilgi šīs diskusijas turpināsies. Taču, ja vienošanās būs, tad jau vasaras sākumā varēsim gaidīt referendumu Lielbritānijā par to, vai palikt ES vai izstāties no ES.
Lielbritānijas iespējamā izstāšanās radītu draudus ES
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Lielbritānijā pieaug to cilvēku skaits, kas vēlas izstāšanos no ES. Eiroskeptiķi par to, protams uzgavilē. "Manuprāt, Lielbritānija tagad ir daudz tuvāk aiziešanai nekā pirms 7-8 mēnešiem. Ja tas notiek – es domāju, ka tas būs labi Lielbritānijai, bet - godīgi sakot – ļoti slikti ES," saka britu eiroskeptiķu līderis Naidžels Farāžs.
Ja briti referendumā nobalsos par izstāšanos – tad sāksies garš sarunu process starp Londonu un Briseli, lai nokārtotu juridisko pusi. Bet eksperti atzīst - tas radīs arī lielas politiskas problēmas gan britu salās, gan Eiropā. "Pašā Lielbritānijā būs jautājumi saistībā ar Skotijas nākotni Apvienotajā Karalistē. Arī jautājums par Ziemeļīrijas nākotni sāk parādīties. Būs iekšpolitiskas problēmas, kas būs jārisina. Savukārt Eiropas līmenī parādīsies diskusijas par to, ka citas dalībvalstis vai atsevišķi politiskie spēki šajās valstīs varētu sākt runas par izstāšanos no ES. Jo būs piemērs, kā izstāties. Un varētu būt vēlme sekot šim britu piemēram, jo izrādās – ka var būt dzīve arī pēc tam," norāda Eiropas politikas centra studiju direktors Janis Emanoulididis.
Tas uzlies ūdeni uz populistu un eiroskeptiķu partiju dzirnavām daudzviet Eiropā un nopietni apgrūtinās dzīvi tradicionālajām Eiropas partijām. Britu izvēle, it īpaši kombinācijā ar ieilgušo bēgļu krīzi, var izmainīt politikas ainavu visā Eiropā.
Ziņots, ka ceturtdienas vakarā Briselē sākās ES valstu līderu samits, kurā spriež par diviem jautājumiem: Lielbritānijas un ES attiecībām, kā arī patvēruma meklētāju krīzi. Līdz piektdienas pievakarei rezultātu vēl nav un, iespējams, ka samits ievilksies līdz pat sestdienai.
