Dienas ziņas

Dzeloņstiepļu žogs gar robežu ierīkots 12 km garumā

Dienas ziņas

Lielbritānijā diskusijas par ierobežojumu nepieciešamību

Eiropas līderi nav vienisprātis, kā samazināt elektrības cenas

ES valstu līderi spriež par gāzes cenām un demokrātiju Polijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Briselē sākusies Eiropas Savienības līderu tikšanās, kur uzmanības centrā pēc ilgāka pārtraukuma ir nevis Covid-19 pandēmija, bet gan pieaugošās elektrības cenas un strīds ar Poliju par Eiropas Savienības tiesību aktu pārākumu.

Lai gan daudzviet valda satraukums par abiem jautājumiem, trūkst vienprātības par to, kā risināt šīs situācijas.

Straujais elektrības un gāzes cenu kāpums raisa pamatīgas galvassāpes gan patērētājiem, gan valdībām daudzās Eiropas valstīs. Tomēr skatījums uz to kāds būtu labākais risinājums, pamatīgi atšķiras.

Jāpalīdz mazāk aizsargātiem patērētājiem

Vācija, Nīderlande un Austrija ir starp tām valstīm, kas uzskata, ka ar pārsteidzīgām reformām un izmaiņām nebūtu jāsteidzas. Tā vietā būtu šoziem jāpalīdz mazāk aizsargātiem patērētājiem.

Pie līdzīga viedokļa pieturas arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš.

Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs par Briseles samitu
00:00 / 03:41
Lejuplādēt

Latvija uzskata, ka mūsu interesēs nebūtu iejaukties elektrības tirgū, jo tas var nogalināt nākotnes investīcijas jaunās ražošanas jaudās, it īpaši zaļajā enerģijā.

“Ja Eiropa iejaucas cenu regulēšanā, tas nokaus jebkādu vēlmi investēt. Mēs redzam, ka ASV šo mēģināja ar cenu regulāciju 70. gados. Tas faktiski pilnībā izgāzās. Bija ļoti negatīvas parādības arī patērētājiem. Īslaicīgi liekas, ka tas ir labi. Ilgtermiņā tas nav risinājums," uzskata Kariņš.

Pareizais risinājums ir ļaut tirgum strādāt, lai investīcijas notiek, lai būtu vairāk ražošanas jaudas, vienlaikus pasargājot mājsaimniecības no ļoti lieliem iespējamiem cenu lēcieniem, subsidējot konkrētās mājsaimniecības.”

Kariņš piebilda, ka viņa valdība apzinās, ka augošās cenas ir nopietna problēma daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Tādēļ jau tagad ir paplašināts mājsaimniecību loks, kam ir pieejams atbalsts. Vajadzības gadījumā palīdzībai tikšot atvēlēts vēl vairāk naudas.

Spānija rosina kopā iepirkt gāzi

Turpretī Spānija visaktīvāk iestājās par to, ka ir nepieciešamas steidzamas pārmaiņas. Spānijas premjers Pedro Sančess vēlas, lai Eiropas valstis kopā iepirktu gāzi, jo tā varot dabūt labāku cenu. Tāpat ir jārunā arī par kopīgu gāzes krājumu veidošanu.

Daži grib, lai Eiropa kopīgi iepirktu gāzi. Vācija to neatbalsta, bet Latvijai Eiropas gāzes rezervju uzglabāšana šķiet interesanta.

"Kopējais gāzes iepirkums vai kaut kādas stratēģiskas rezerves Eiropas līmenī - iespējams, tas mums būtu interesanti. Mums ir pazemes krātuves iespējas - to varētu arī izmantot daļēji, lai stabilizētu gāzes kopējās plūsmas Eiropā," spriež Kariņš.

Beļģijas premjers Aleksandrs De Kro pirms līderu tikšanās sacīja, ka viņš būtu gatavs atbalstīt Spāniju, bet vispirms ir jāsaprot, kas var palīdzēt samazināt gāzes cenas. Vidējā termiņā, pēc Beļģijas premjera domām ir jāturpina investēt vēja un saules enerģijā.

“Ir tikai viena enerģētikas nozare, kur tehnoloģiskā progresa dēļ cenas ar katru gadu samazinās – tā ir atjaunojamā enerģētika. Manuprāt, atomenerģija, gāze un atjaunojamie resursi viens otru neizslēdz,” norāda De Kro.

“Tomēr mērķim ir jābūt panākt pēc iespējas lielāku atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Beļģijas gadījumā mūsu atomenerģijas jaudas, patiesībā, traucē mums attīstīt vairāk atjaunojamo energoresursu.”

Sarunas par elektrības cenām tik vienkārši nebeigsies, jo dažas valstis tajās vaino Eiropas "zaļo kursu". Analītiķi un Eiropas Komisija gan teic, ka galvenais elektrības cenas dzinējspēks Eiropā ir strauji augošās gāzes cenas, savukārt  emisijas kvotu tirgus ir atbildīgs tikai par 1/5 daļu no elektrības cenu pieauguma.

Ungārus tas nav pārliecinājis un šīs valsts premjers Viktors Orbāns šodien Eiropas "zaļo kursu" nodēvēja par "utopisku fantāziju", kas paaugstina enerģijas izmaksas Eiropā.

"Tātad veselais saprāts vienā pusē un fantāzija otrā - un utopiskā fantāzija mūs nogalina. Tā ir problēma arī ar enerģijas cenām," uzskata Orbāns.

Ungārijas līderis atbalsta Poliju

Pie 27 valstu līderu sarunu galda diskusija ir gaidāma arī par tiesiskumu un demokrātiju Polijā. Šīs valsts premjers Mateušs Moraveckis otrdien Eiropas Parlamentā jau kaismīgi aizstāvēja savu pozīciju, apgalvojot, ka Eiropas Savienības iestādes mēģina nelikumīgi paplašināt savas pilnvaras. 

Nav pārsteigums, ka Polijas valdību šajā jautājumā atbalsta Ungārijas premjers Orbāns.

“Polija ir laba valsts, viena no labākajām Eiropā. Viņiem ļoti labi klājas. Tas ir veiksmes stāsts: labākā ekonomika, demokrātija plaukst, vēlēšanas ir godīgas. Kas par problēmu ar Poliju? Tā ir laba valsts.”

Savukārt Nīderlandes premjers Marks Rite sacīja: "Es domāju, ka mums jābūt stingriem, bet jautājums -  kā to izdarīt. Un mans arguments ir - tiesu varas neatkarība ir galvenais jautājums, kas mums ir jāatrisina, un kur Polijai ir jāveic nepieciešamie pasākumi – tas nav diskutējams."

Beniluksa valstis vēlas, lai Eiropas Komisija izmantotu jebkuru tās rīcībā esošo instrumentu, lai asi vērstos pret Varšavu, jo uzskata, ka tās rīcība grauj Eiropas Savienības pamatus.

Savukārt Kariņš piekrīt tiem, kuri vēlas situāciju risināt mierīgi un ar dialogu, kā arī atgādina, ka Polija ir svarīgs partneris Latvijai.

Arī Vācijas kanclere Angela Merkele norādīja: "Tiesiskums ir viens no Eiropas Savienības pamatiem, bet no otras puses mums ir jāatrod veidi un iespējas, kā atkal sanākt kopā. Tiesvedību kaskāde nav problēmas risinājums."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti