Tā kā Krievija ir samazinājusi gāzes piegādes vairākām Eiropas valstīm, tostarp Vācijai, Itālijai un Austrijai, arvien skaļāk skan bažas par gaidāmo ziemu. Vācijas politiķi jau ir paziņojuši, ka vasarā aktīvāk darbinās ogļu elektrostacijas, lai iesūknētu pēc iespējas vairāk gāzes krātuvēs. Arī Austrija šobrīd veic priekšdarbus, lai vajadzības gadījumā būtu iespējams iedarbināt vienu no slēgtajām ogļu elektrostacijām.
Premjers Krišjānis Kariņš saka, ka mūsu valstij šobrīd svarīgākais ir, lai līdz apkures sezonas sākumam Igaunijā tiktu uzbūvēts sašķidrinātās dabasgāzes terminālis: "Ja šis terminālis būs, tad visam mūsu reģionam gāzes pietiks. Ja šī termināļa nav, tad būs pavisam cits scenārijs, kad faktiski visā reģionā varētu kaut kad ziemas laikā aptrūkties gāzes. Tad gāzes patērētājiem būtu jāieiet tādā taupības režīmā, kas nozīmētu, ka patērētājiem paliek kā pirmā prioritāte, bet pārējiem samazinātos. Bet tas nav kaut kas, ko mēs varētu īpaši šodien ietekmēt. Mums pazemē ir diezgan daudz gāzes, krietni vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laikā bija."
Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena atgādināja, ka darbs notiek vairākos virzienos. Tiek mēģināts aizstāt Krievijas gāzi ar citiem piegādātājiem, veicināt energoefektivitāti un ieguldīt atjaunojamās enerģijas resursos.
Komisijas vadītāja sacīja, ka apkures samazināšana par diviem grādiem vai gaisa kondicionieru temperatūras palielināšana par tādu pašu skaitli ļautu ietaupīt gāzes apjomu, kas līdzvērtīgs visām piegādēm no "Nord Stream" cauruļvada. Tādēļ ir būtiski darīt vairāk, lai samazinātu enerģijas patēriņu.
"Mēs esam pārskatījuši visus nacionālos ārkārtas situācijas plānus, lai pārliecinātos, ka visas valstis ir gatavas iespējamiem piegāžu traucējumiem. Tāpat kopā ar industriju un 27 valstu valdībām mēs strādājam pie vienotā Eiropas pieprasījuma samazināšanas plāna. Mēs to darām, jo esam guvuši mācību no Covid-19, kas parādīja, ka tad, kad mēs rīkojamies kopā un saskaņoti, mēs esam spēcīgi un varam sasniegt milzīgu ietekmi," norādīja fon der Leiena.
