Pēc ceturtdienas, 9.marta, asajām sarunām pie līderu galda, kurās daudz kritikas tika Polijas premjerministrei Beatai Šidlo par to, ka viņas valdība neatbalsta tautieša Donalda Tuska pārapstiprināšanu uz vēl vienu termiņu Eropadomes prezidenta amatā, vētras šķietami ir norimušas. Piektdienu Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir aizvadījuši mierīgās sarunās par to, kādai vajadzētu izskatīties Eiropas Savienības nākotnei, ņemot vērā to, ka no bloka aiziet Lielbritānija.
Kā sacīja premjerministrs Māris Kučinskis ļoti daudz laika veltīts sarunām par tā saukto divu ātrumu Eiropu, ko patlaban atbalsta Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Beniluksa valstis, bet kas dara bažīgas Ziemeļvalstis, Centrālo un Austrumeiropu. Šāda Eiropas nākotnes ceļa atbalstītāji uzsver, ka tas dotu iespēju Eiropas Savienībai palikt vienotai, ļaujot valstīm izvēlēties, kuros projektos iesaistīties straujāk un par kuriem vēl apdomāties.
“Iespējams, tas ir ļoti neveiksmīgs vārdu salikums – iespējams, mēs pārprotam un katrs domājam citādāk. Piemēram, eirozona arī nav projekts, kur visi piedalās. Man jāpiekrīt, ka bieži vien ir labas, vienojošas lietas, kas dod labumu dalībvalstīm, bet kuras vienas, divu, trīs valstu dēļ pēkšņi nobremzējas,” pauda Latvijas premjers.
Sagaidāms, ka Romas deklarācija tomēr būs tikai viens no posmiem ceļā uz kopējo nostāju, jo Lielbritānija oficiāli pieprasījumu grasās iesniegt vēl pēc līderu tikšanās Romā, marta nogalē. Un to, kā viss veidosies tālāk, līderi varēs secināt pamazām.
„Lielbritānijas aiziešana nav Eiropas Savienības beigas,” tā žurnālistiem Briselē sacīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. „Man nepatīk „Brexit”. Es ļoti labprāt būtu vienā laivā ar Lielbritāniju un ceru, ka pienāks diena, kad Lielbritānija šajā laivā atgriezīsies. Taču „Brexit” nav arī Eiropas Savienības, mūsu attīstības un mūsu globālo ambīciju beigas. Man ir sajūta pēc sarunām ar kolēģiem un viņos klausoties, ka tieši „Brexit” iedrošina citus turpināt iet uz priekšu, diemžēl jāteic, gan bez pašiem britiem.”
Piektdien sanāksme Briselē notika bez Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas piedalīšanās. Premjerministrs Māris Kunčinskis sacīja, ka pirmais šoks, kas nešaubīgi bija iepriekš, jau ir pārgājis un visi ir pieņēmuši realitāti. Viņaprāt, Lielbritānijas negaidītais solis ir licis visai Eiropas Savienībai sanākt kopā un padomāt par to, kur tā virzās.
Premjerministrs arī norādīja, ka Baltijas valstu vidū nav atšķirību viedoklī par to, kādai Eiropas Savienībai būtu jābūt turpmāk un ka sadarbība ar Ziemeļvalstu bloku ir tā, ko Baltija nedrīkst zaudēt. Jāteic, ka jauno Eiropas ceļu meklējumos valstis cenšas meklēt domu biedrus. Arī Beniluksa zemes - Luksemburga, Beļģija, Nīderlande - saslēdzas ciešāk, un to līderi ir izteikuši vēlmi pārrunāt Eiropas nākotni ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.
