Kaut arī liekākā uzmanība otrdienas ES iekšlietu ministru sanāksmē tika pievērsta situācijai Afganistānā, 27 valstu politiķi pieskārās arī hibrīddraudiem. Diskusija par to notika kontekstā ar pašreizējiem notikumiem pie Baltijas valstu un Polijas robežas ar Baltkrieviju.
ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone sacīja, ka Lukašenko režīma rīcība apliecina, ka sankcijas darbojas.
"Es domāju, ka tas, ko mēs šobrīd redzam, apliecina, ka Eiropas Savienības ieviestās sankcijas pret Baltkrieviju rada spiedienu uz Lukašenko. Tās palielina viņa izmisumu.
Turklāt, manuprāt, migrantu izmantošana ļauj viņam arī iegūt no šiem cilvēkiem naudu. Tas ir ienākumu veids.
Līdz ar to, es uzskatu, ka tam ir saistīta ar jau ieviestajām sankcijām un mēs arī esam gatavi spert nākamos soļus. Piemēram, es esmu atbildīga par vīzu politiku un varu rosināt apturēt vīzu izsniegšanu ar režīmu saistītām amatpersonām," teica ES iekšlietu komisāre.
Kopīgajā paziņojumā ministri apņēmās cīnīties pret hibrīddraudiem un nepieļaut migrantu izmantošanu kā ieroci citu mērķu sasniegšanai.
Pēc Latvijas iekšlietu ministres Marijas Golubevas ("Attīstībai/Par!") domām, šī atziņa ir būtiska, jo par hibrīddraudiem būs jārunā arī tad, kad atsāksies diskusijas par vienoto Eiropas migrācijas politiku. Eiropas Komisija (EK) šobrīd aktīvi mudina valstis beidzot ķerties pie šī sarežģītā jautājuma un mēģināt rast kopsaucēju.
"Ir ne mazāk svarīgi, ka Eiropas Savienība kopīgiem spēkiem strādā ar valstīm, no kurām nāk cilvēki, kas caur Baltkrieviju tad nonāk pie mūsu robežas.
Jo vienotāka būs mūsu pozīcija un sadarbība ar šīm valstīm, jo lielākas izredzes ir, ka Lukašenko vairs nebūs, kur ņemt tos cilvēkus, kurus viegli ievilināt ar solījumiem, ka viņi viegli nokļūs Vācijā vai vēl kaut kur, bet rezultātā viņi nokļūst mežā pie Baltijas vai Polijas robežām," skaidroja Golubeva.
Neviens neslēpj, ka tuvākajos gados no Afganistānas varētu būt gaidāms lielāks cilvēku pieplūdums. Tomēr Eiropas valstu politiķi cer neatkārtot kļūdas, kas tika pieļautas laikā, kad uz mūsu kontinentu devās bēgļi no Sīrijas. Lai novērstu nekontrolētu migrantu ierašanos, EK cer, ka bloka valstis aktīvāk izmantos iespēju pārvietot sievietes, bērnus un citu riska grupu pārstāvjus, lai šiem cilvēkiem nebūtu jāpaļaujas uz kontrabandistu pakalpojumiem.
