"Tas bija pilnīgi pareizs solis," ar tādiem vārdiem uz sanāksmi Luksemburgā ieradās Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons. Viņš pasvītroja, ka demokrātiskai pasaulei bija jāreaģē uz ķīmisko ieroču izmantošanu pret civiliedzīvotājiem Sīrijas pilsētā Dumā.
"Ir ļoti svarīgi pasvītrot, ka tas nav mēģinājums ietekmēt kara gaitu vai mainīt Bašara Asada režīmu. Diemžēl šis briesmīgais un nežēlīgais Sīrijas karš vēl turpināsies. Tomēr bija svarīgi, lai pasaule pateiktu, ka mēs vairs nevaram vienaldzīgi noraudzīties uz to, ka tiek izmantoti ķīmiskie ieroči. Šī simt gadus pastāvošā tabu erozija ir nonākusi pārāk tālu. Tādēļ mums bija laiks pateikt Bašaram Asadam “nē”, un mēs rīkojāmies pilnīgi pareizi," teica Džonsons.
Ir sagaidāms, ka visu 28 ES valstu ārlietu ministri atbalstīs paziņojumu, kurā ir teikts, ka viņi uzskata Lielbritānijas, Francijas un ASV īstenotos uzlidojumus Sīrijas militārajiem objektiem par šo valstu mēģinājumu atturēt Asada režīmu no turpmākās ķīmisko ieroču izmantošanas.
ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni sacīja, ka Brisele turpinās uzstāt, ka tikai miera sarunas var pielikt punktu karam Sīrijā.
"Ja Sīrijai ir viena cerība, tad tā ir šīs valsts iedzīvotājos, kuriem ir apnicis šis karš un kuri var dot grūdienu nopietnu miera sarunu uzsākšanai. Mēs vienmēr mērķtiecīgi esam atbalstījuši ANO vadīto procesu. Bet Sīrijas režīms nekad nav gribējis iesaistīties patiešām jēgpilnās sarunās Ženēvā. Tādēļ mēs mudinām Krieviju un Irānu izmantot savu ietekmi uz Damasku, lai uzsāktu nopietnas un jēgpilnas sarunas ANO vadībā Ženēvā," sacīja Mogerīni.
Atšķirībā no Francijas un Lielbritānijas, Vācija ir atteikusies piedalīties gaisa uzlidojumos Sīrijas objektiem. Tomēr ir sagaidāms, ka arī Berlīne atbalstīs kopējo pozīciju. Zīmīgi, ka piektdien īsi pirms uzlidojumu veikšanas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu tikās jaunais Nīderlandes ārlietu ministrs Stefs Bloks.
“Esmu mudinājis viņu būt atvērtam miera procesam Sīrijā un ļaut humānai palīdzībai sasniegt šo valsti. Protams, ka mēs neesam bijuši vienisprātis visos apspriestajos jautājumos. Tomēr mēs pavadījām trīs ar pusi stundas, mēģinot rast kopsaucējus. Tādēļ tā bija ļoti noderīga vizīte," sacīja Bloks.
Vaicāts, kādēļ Nīderlande nav piedalījusies gaisa uzlidojumos, Bloks atbildēja, ka pārējās valstis viņiem to nav prasījušas.
Krievija turpina aizstāvēt Sīrijas režīmu un asi kritizēt rietumvalstu rīcību. Tādēļ ASV pārstāve ANO Nikija Heilija paziņoja, ka jau pirmdien pret Maskavu tiks izsludinātas jaunas sankcijas par atbalstu ķīmisko ieroču lietošanai.
KONTEKSTS:
ASV, Francija un Lielbritānija agrā sestdienas, 14.aprīļa, rītā veica uzlidojumus vairākām ar ķīmiskajiem ieročiem saistītām vietām - zinātniskās izpētes centram ķīmisko ieroču ražošanai, kā arī ieroču glabātavām un komandpostenim.
Gaisa triecieni ir atbilde ķīmiskajam uzbrukumam, kas 6.aprīlī notika Sīrijas pilsētā Dumā un nogalināja 40 cilvēkus. Tas tiek uzskatīts par ķīmisko uzbrukumu, jo, pēc Pasaules Veselības organizācijas paziņotā, vairāk nekā 500 cilvēkiem konstatēti simptomi, kādi raksturīgi pēc saindēšanās ar ķīmiskām vielām.
ASV, Francijas un Lielbritānijas mērķis ir atturēt Sīriju no ķīmisko ieroču izmantošanas.
Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka raķešu triecieni Sīrijas militārai infrastruktūrai ir atbilstoša rīcība, lai nepieļautu turpmāku ķīmisko ieroču izmantošanu pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, kā arī izsaka nožēlu, ka Krievija izmantoja veto tiesības ANO Drošības padomē, apturot rezolūcijas projektu par jauna neatkarīga izmeklēšanas mehānisma par ķīmiskajiem uzbrukumiem Sīrijā izveidi.
Krievija jau paziņojusi, ka uzbrukums nepaliks bez atbildes. Tā aizstāv savu sabiedroto Sīriju, norādot, ka runāt par ķīmisko uzbrukumu Dumā nav pamata.
