Neviena Eiropas valsts otrdien Luksemburgā nav izrādījusi atklātu vēlmi pievienoties četru valstu izstrādātajam iebraucēju uzņemšanas risinājumam.
Pirms Eiropas Savienības iekšlietu ministru tikšanās Luksemburgā Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers slavēja risinājumu, ko viņam ir izdevies panākt kopā ar Maltu, Itāliju un Franciju. “Tiklīdz kāda laiva ierodas pie Itālijas un Maltas krastiem, citas valstis uzreiz būs gatavas uzņemt bēgļus. Gan slīkstošo cilvēku glābšana, gan cīņa ar cilvēku kontrabandistiem ir daļa no Eiropas vērtībām. Tādēļ esmu pārliecināts, ka diezgan daudz valstu varētu pievienoties mūsu izstrādātajam risinājumam,” sacīja Zēhofers.
Panāktā vienošanās paredz, ka Vācijā nonāk katrs ceturtais iebraucējs, kurš piestāj pie Itālijas vai Maltas krastiem. Tas ļaus izvairīties no strīdiem starp Eiropas valstīm par to, kur būtu jādodas katrai nākamajai migrantu laivai.
Tomēr vairāku valstu politiķi, tostarp Šveices tieslietu ministre Karina Kellere-Zutere atgādināja, ka šobrīd pie Itālijas un Maltas krastiem ierodas tikai 8% no kopējā imigrantu skaita. “Jebkādam jaunam mehānismam ir jābūt ilgtspējīgam. Mēs jau esam izrādījuši lielu solidaritāti pret Itāliju un turpinām ļoti cieši ar to strādāt. Bet, kad mēs veidojam mehānismus, tiem ir jābūt pārdomātiem. Tiem ir jāņem vērā arī citi migrācijas ceļi, piemēram, caur Grieķiju, kur patiešām ir nopietnas problēmas. Ir jādomā arī par Spāniju.
Ir jāatrod pilnvērtīgs risinājums, kas var palīdzēt visvairāk skartajām valstīm. Un šobrīd tā ir Grieķija,” sacīja ministre no Šveices.
Savukārt Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme, kurš pārstāv radikāli konservatīvo partiju EKRE, žurnālistiem paziņoja, ka Igaunija neuzņems nevienu imigrantu, kamēr vien viņa partija būs valdības sastāvā. Tomēr Helme sacīja, ka Igaunija esot gatava palīdzēt Eiropas dienvidvalstīm ar tehniku un ekspertīzi.
Tomēr Eiropas Savienības iekšlietu un migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls mudināja valstis apdomāties un pievienoties šim mehānismam: “Aizvadītajā mēnesī Maltā mēs kopā ar Franciju, Vāciju, Itāliju un Maltu esam spēruši pirmos soļus, lai izveidotu pārskatāmus, darboties spējīgus un praktiskus risinājumus gadījumiem, kad Eiropā ierodas iebraucēji. Tagad mēs esam apsprieduši šo vienošanos un gaisotne bija konstruktīva. Es aicinu visas dalībvalstis vadīties pēc Eiropas vērtībām.”
Jebkurā gadījumā panāktais risinājums ir tikai pagaidu mehānisms. Diskusijas par plašākām pārmaiņām kopējā migrācijas politikā joprojām ir iestrēgušas, bet var atsākties.
