Eiropas Komisija (EK) tuvākajās dienās organizēs sarunas ar 27 ES dalībvalstu pārstāvjiem, lai izkristalizētu prioritātes un pēc tam nāks klajā ar priekšlikumu jaunām sankcijām.
Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Īrija aicinājušas pilnībā aizliegt dabasgāzes importu no Krievijas, liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušais dokuments.
Krievijas cauruļvadu gāzes īpatsvars bloka kopējā gāzes importā kopš Ukrainas kara sākuma ir samazinājies no 40% līdz 9%, liecina EK dati.
Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Īrija ierosinājušas aizliegumu sadarboties ar Krieviju kodolenerģijas jomā, aizliegt Krievijas dimantu importu, aizliegt pārdot nekustamos īpašumus Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, izslēgt "Gazprombank" un trīs citas Krievijas bankas no SWIFT maksājumu sistēmas.
EK priekšlikums varētu iekļaut arī cenu griestus naftas importam no Krievijas. Šo ideju atbalstījušas G7 valstis.
Pēc Krievijas lēmuma sākt daļējo mobilizāciju ES valstis vienojušās pēc iespējas ātrāk piemērot Krievijai jaunas sankcijas, trešdien paziņoja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.
Jaunās sankcijas jāapstiprina visām 27 ES valstīm. Ungārija, visticamāk, izrādīs pretestību sankcijām enerģētikas sektoram, jo tā ir stipri atkarīga no Krievijas gāzes. Francija savukārt pērk urānu savām atomelektrostacijām no Krievijas uzņēmuma "Rosatom".
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.
Ukrainas un rietumvalstu līderi uzskata – Putina lēmums izsludināt mobilizāciju liecina, ka septiņus mēnešus ilgusī "speciālā militārā operācija" Ukrainā ir cietusi neveiksmi.
Kremlis no 23. līdz 27. septembrim plāno sarīkot referendumu Doneckas "tautas republikā" un Luhanskas "tautas republikā", kā arī okupētajā Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijā par šo reģionu pievienošanu Krievijai.
Tas tiek vērtēts kā iegansts, lai pēc tam jebkādus Ukrainas spēku pretuzbrukumus un centienus atbrīvot okupēto teritoriju Krievija varētu raksturot kā uzbrukumu "savai teritorijai". Putins šādā gadījumā draudējis atbildēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tai skaitā kodolieročiem.
Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.
