Panorāma

Autobusi un kravas auo – grāvī, Zemgalē bojāgājušais

Panorāma

Zviedrijas vēstniece: Drošības situācija kļuvusi dramatiskāka

Lietuvā vērienīga migrācijas krīzei veltīta konference

ES valstis ir vienisprātis: migrācijai jānotiek likumā paredzētā kārtībā

Migrācijas vilnis pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ar Baltkrieviju parādījis, ka migrantu plūsmas var tikt izmantotas kā instruments politiskā spiediena izdarīšanai, un šī satraucošā tendence ir jānovērš, kopīgi sadarbojoties drošības un aizsardzības jomā. Tā sacīja Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite, piektdien atklājot vērienīgu migrācijas krīzei veltītu konferenci Viļņā.

Tajā piedalās delegācijas no 28 valstīm, kā arī pārstāvji no dažādām Eiropas Savienības aģentūrām ar mērķi uzlabot robežu pārvaldību.

Nepieciešams saglabāt modrību

Lai arī, situācijai stabilizējoties, Lietuvas pierobežas pašvaldībās ārkārtējā situācija atcelta, migrantu plūsma no Baltkrievijas puses nav pilnībā apstājusies. Tas ir arī iemesls, kāpēc Lietuvas valdība šonedēļ nolēma turpināt pastiprinātas militārās patruļas uz robežas. Pašlaik šo Eiropas Savienības ārējo robežu sargā aptuveni 1000 karavīru, kas palīdz robežsardzei.

Lai savām acīm aplūkotu Eiropas Savienības austrumu robežu un pārrunātu aktuālos, ar drošību saistītos jautājumus un sadarbību, piektdien to apmeklēja vairāku valstu delegācijas. Uzrunājot sanākušos, Lietuvas pārstāvji uzsvēra, ka vēlas būt pēc iespējas atvērtāki un dalīties ar to, kā viņiem sokas, vienlaikus parādot, cik situācija vēl joprojām ir nopietna un cik ļoti nepieciešams apspriest iespējamus nākotnes draudus.

“Realitāte parāda to, ka bez fiziskas barjeras mēs nespēsim aizstāvēt sevi, mūsu pilsoņus, nacionālo un Eiropas Savienības drošību,” atzina Bilotaite.

Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta komandieris Rustams Ļubajevs teica: “Mums vēl joprojām jābūt modriem, lai nodrošinātu kontroli un robežas aizsardzību starp Lietuvu un Baltkrieviju, jo tā galu galā ir Eiropas Savienības ārējā robeža.”

Migrantus nedrīkst izmantot kā ieroci

Šo starptautisko tikšanos kopā ar lietuviešiem organizē Polija, Grieķija un Austrija. Varšavai ir svarīgi apspriest akūtos, ar migrāciju saistītos jautājumus Eiropas līmenī. Grieķijai ir plaša pieredze ar cīņu pret nelikumīgu robežšķērsošanu. Savukārt Austrija, tāpat kā Vācija, Baltkrievijas radītās migrācijas krīzes dēļ pēdējos mēnešos izjūt plašu migrantu pieplūdumu un vēlas rast risinājumu šai situācijai.

“Ir skaidrs, ka migrācijas veids pēdējos gados ir mainījies. Mums bija līdzīga situācija uz Grieķijas un Turcijas robežas 2020. gada martā. Proti, situācija, kur trešās valstis izmanto migrāciju un cilvēku ciešanas ģeopolitisku mērķu sasniegšanai,” stāsta Grieķijas migrācijas un patvēruma ministrs Panajotis Mitarači.

“Šī konference parāda vienotu nostāju, ka Eiropai ir savas jūras un zemes robežas, kuras esam gatavi aizsargāt starptautisko un Eiropas likumu ietvaros. Migrācijai jānotiek likuma noteiktajā kārtībā, nevis nelegāli un ar cilvēku tirdzniecības palīdzību.”

Austrijas iekšlietu ministrs Gerhards Karners atzina: “Austrija ir valsts, kuru ietekmē sekundārā migrācija, tāpēc uzskatām, ka mums ir ļoti svarīgi atbalstīt Lietuvu un citas valstis, lai nodrošinātu stingru Eiropas Savienības ārējās drošības aizsardzību.”

Aicina ievērot patvēruma meklētāju tiesības

Kamēr pie sniegotās robežas valdīja vienprātība un tika izteikts atkārtots nosodījums Baltkrievijas režīma izvērstajam hibrīduzbrukumam Eiropas Savienībai, sēžoties pie plašā diskusiju galda Viļņā, dažos jautājumos bija jaušamas atšķirības vīzijā par krīzes risinājumu.

Piemēram, Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone mazāk runāja par robežas stiprināšanu, bet vairāk par nepieciešamību ievērot patvēruma meklētāju tiesības, kā arī vairāk sadarboties ar migrantu izcelsmes valstīm.

“Mēs nevaram atkāpties no individuālajām tiesībām lūgt patvērumu un tiesībām uz taisnīgu procesu. Tāpēc mums ir jānovērš cilvēku došanās pa kontrabandas ceļiem, kā arī ātri jāatgriež tie cilvēki savās izcelsmes valstīs, kuriem šeit nav tiesību uzturēties,” teica Jūhansone.

Komisāre piedāvāja izveidot Eiropas līmeņa migrantu atgriešanas sistēmu, vienlaikus norādot, ka, viņasprāt, šobrīd Baltkrievijas autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko šķietami zaudējis interesi par migrantu izmantošanu pašreizējā krīzē. Šādam apgalvojumam gan nepiekrita Latvijas iekšlietu ministre, norādot, ka pie mūsu robežas nelikumīgo robežšķērsotāju skaits tikai palielinās.

Aizvadītajā diennaktī robežu nav mēģinājis šķērsot neviens, bet vēl dienu iepriekš Lietuvas robežsargi piespieduši doties atpakaļ deviņus cilvēkus. Arī Polijā situācija šķietami normalizējusies, jo ik dienu poļiem vairs nenākas atvairīt simtiem cilvēku. Vienlaikus arī tur migrācijas plūsma nav pilnībā apstājusies. Piemēram, aizvadītajā diennaktī Polijā centušies iekļūt vēl 56 cilvēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt