Marta vidū teju visas ES dalībvalstis aizvēra savas robežās ar citām Eiropas valstīm. Tādējādi brīvā Šengenas zona, kas tikko nosvinēja savu 35 gadu jubileju, praktiski pārstāja funkcionēt. Taču bija dažas, kas vispārējā haosā un panikā savas iekšējās robežas neaizvēra, tostarp Luksemburga, Nīderlande, Īrija, Lielbritānija.
Pēc Eiropas Komisijas lūguma no pirmdienas, 15. jūnija, daudzas ES dalībvalstis ver vaļā savas iekšējās robežas.
ES ārējo robežu plānots atvērt no 1. jūlija.
Piemēram, Beļģija atvērusi savas robežās un nav arī noteikusi 14 dienu karantīnas prasību. Pirmdien Zaventemas lidostā jau ap 4000 pasažieru gaidīja uz pirmajiem 60 plānotajiem lidojumiem.
Arī Vācijas lidostās cilvēki izmanto pirmo atvērtās robežās dienu, lai dotos uz Spānijas Balēru salām, kur daudziem vāciešiem ir vasaras mītnes. Taču pati Spānija vēl savu robežu neatver. Ar citām Šengenas valstīm Spānija to darīs tikai no 21. jūnija, bet ar blakusesošo Portugāli – vēl vēlāk – no 1. jūlija.
Savukārt uz zemes robežām pirmā atvērtās robežas diena daudzviet atnesa automašīnu rindas.
Lai gan robeža bija slēgta tikai trīs mēnešus, uz Dānijas un Vācijas robežās noskaņojums ir teju eiforisks.
“Tas ir fantastiski. Ir gandrīz tādas sajūtas, kā tad, kad 1988. gadā tika atvērts Berlīnes mūris. Cilvēkiem var vienkārši ļaut šķērsot robežu. Tūristi var ienākt. Tas, ka mēs esam pilnībā atvēruši pierobežu, tas, ka cilvēki no Šlēsvigas Holšteinas ver iekļūt Jitlandes dienvidos, tas ir absolūti pārsteidzoši,” sacīja Tones mērs Henriks Frandsens.
Eiropas Komisija izveidojusi un pirmdien publiskoja interneta vietni, kur vienuviet iespējams atrast informāciju par citām valstīm. Tajā apkopots tas, kas cilvēkiem jāzina, pirms turp doties.
““Atvērtā ES” piedāvā praktisku informāciju, ko katra dalībvalsts sniedz komisijai par ceļošanas ierobežojumiem, sabiedrības veselības un drošības pasākumiem, piemēram, par fizisko distancēšanos, masku nēsāšanu, kā arī citu noderīgu informāciju tūrisma aktivitātēm. Šī platforma ir pieejama visās ES valodās,” pastāstīja Eiropas Komisijas runaspersona Sonja Gospodinova.
Robežas apspriež Baltijas un Polijas ministri
Tikmēr Baltijas un Polijas ārlietu ministru sanāksmē Viļņā pirmdien, 15.jūnijā, izskanēja, ka pēc robežu atvēršanas Šengenas zonā jāsaglabā piesardzība un dalībvalstīm jābūt gatavām otram Covid-19 vilnim. Ministri arī sprieda par kopēju stratēģiju turpmākajai cīņai ar Covid-19 laikā, kad situācija Eiropas Savienībā pakāpeniski uzlabojas, bet vairākos citos pasaules reģionos pasliktinās.
“Kad Eiropā situācija salīdzinoši ir vairāk vai mazāk laba, ir svarīgi nesteigties ar robežu atvēršanu politisku apsvērumu dēļ. Tas ir jādara, tikai balstoties uz zinātniskiem un epidemioloģiskiem kritērijiem,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).
“Mums vienmēr jābūt gataviem negatīvam scenārijam, kas nozīmētu, ka atkal būtu jāievieš jauni aizsardzības pasākumi un ierobežojumi. Ja sākas otrais vilnis, kas varētu pat būt psiholoģiski sāpīgāk, mēs nedrīkstam zaudēt laiku,” sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.
KONTEKSTS:
No 15. maija Baltijas valstis atvēra robežas – ir atļauts atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no Lietuvas un Igaunijas, kā arī uz Lietuvu un Igauniju. No 12. jūnija tām pievienojās Polija, atverot robežu ar Lietuvu.
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna Pasaules Veselības organizāciju informēja pērnā gada nogalē. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
