ES valstis apsver ieviest vienotu politiku pret romiem

Diskusija ap darba tirgus atvēršanu no 2014. gada 1. janvāra Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem dienas kārtībā izvirzīja jautājumu par tā saucamajiem sociālajiem tūristiem, hroniskiem bezdarbniekiem, kas nespēj vai nemaz necenšas atrast darbu, bet mierīgi dzīvo uz sociālo pabalstu rēķina. Visbiežāk tie ir čigāni jeb romi, kurus ekonomiskā situācijā dzimtenē spiež meklēt labākus dzīves apstākļus Rietumos.

Pēc pēdējās tautas skaitīšanas datiem Bulgārijā romi ir aptuveni 9,4 % no iedzīvotāju skaita. Visbiežāk viņi dzīvo lielās kopienās tā sauktajos “geto,” kur valda savi likumi un savdabīgs dzīves veids.

Liela daļa ir ilgstoši bezdarbnieki, kas arī Bulgārijā dzīvo no sociālajiem pabalstiem. Bieži vien mazizglītoti, romi izrādījās etniskā grupa, kas visgrūtāk piemērojās  pārejai no sociālisma bezrūpības uz pirmatnējo, mežonīgo kapitālismu.  Romu  problēma nav radusies vakar, un nav arī Rietumeiropas monopols.

2005. gadā Pasaules banka pat uzsāka speciālu programmu “Romu integrācijas desmitgade”, lai uzlabotu šīs minoritātes dzīves apstākļus un izlīdzinātu sociālo nevienlīdzību. Diemžēl, programma sevi neattaisnoja, un ilgā ekonomiskā krīze vissmagāk skāra tieši romus. Pēc Balkānu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) pavērās jaunas perspektīvas, taču izrādījās, ka arī tur iespējas nav bezgalīgas.

Francija bija pirmā ES valsts, kas sāka protestēt pret masveidīgo romu ierašanos, un pēdējo gadu laikā demonstratīvi izsūtīja vairākus tūkstošus nevēlamo viesu atpakaļ uz Rumāniju un Bulgāriju. Eiropas Komisijai pat nācās ne vienreiz vien aizrādīt Parīzei, ka tāda politika ir diskriminējoša. Taču drīz vien līdzīgas balsis atskanēja arī no Holandes un Vācijas. Pagājušajā gadā vairāk kā 16 Vācijas pilsētas, tai skaitā Ķelne un Hannovera, lūdza valdības palīdzību, nespējot tikt galā ar šiem specifiskajiem imigrantiem, kas arī jaunajās mītnes zemēs turpināja dzīvot saskaņā ar savām īpašajām paražām. Problēmas radīja augstais bezdarba līmenis, vietējie iedzīvotāji žēlojās par kriminogēnās situācijas pasliktināšanos un sociālo spriedzi.

Tradicionāli čigānu ģimenēs ir daudz bērnu, un, ņemot vērā, ka Vācijā, piemēram, pabalsts par pirmo un otro bērnu ir 164 eiro, par trešo 190 un katru nākamo 215 eiro, (reizes desmit vairāk nekā Bulgārijā), summa izveidojas visai nopietna ne tikai saņēmējam, bet arī devējvalsts sociālās nodrošināšanās sistēmai. Situācija sarežģījās tik tālu, ka Vācijā tika izveidota speciāla valdības komisija. Izskanēja aicinājumi, lai pirmajos trīs mēnešos imigrantiem nebūtu tiesības saņemt pabalstus, bet tie, kas pieķerti noteikumu pārkāpšanā, tiktu izraidīti.

Taču diezin vai problēmu varēs atrisināt, valstīm piespēlējot viena otrai savus nabadzīgākos pilsoņus. Nav runa par atsevišķas nacionālās grupas izolēšanu vai diskrimināciju, kas būtu pretrunā ar Eiropas Savienības pamatprincipiem, taču tikai objektīva situācijas analīze var palīdzēt atrast izeju.

Ir nepieciešama kopēja stratēģija attiecībā pret romiem, lai šī kopiena varētu normāli dzīvot un mācīties, strādāt un pelnīt iztiku dzimtenē – vai arī jebkurā citā valstī, godprātīgi ievērojot tās likumus, kā pilntiesīgi un atbildīgi eiropieši.

Tas nebūs ne ātri, ne viegli, taču pirmais solis ir atzīt, ka romu integrācija ir visas Eiropas problēma un uzdevums. Viena pati ne Bulgārija, ne Rumānija ar to galā netiks, un vienīgā cerība uz labāku nākotni tad paliks veiksme – kā vienam bulgāru čigānam, kurš  kaimiņvalstī Grieķijā loterijā nesen vinnēja 7 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt