ĪSUMĀ:
- Jaunā direktīva veicinās krāna ūdens pieejamību un kvalitāti dalībvalstīs.
- Tā ir pirmā veiksmīgā Eiropas pilsoņu iniciatīva.
- Paredzēts, ka vidē nonāks mazāk plastmasas atkritumu, ja cilvēki dzers krāna ūdeni.
- Krāna ūdenim vajadzēs būt pieejamam sabiedriskās vietās.
Tiesību akti par dzeramas kvalitātes krāna ūdeni izstrādāti, atbildot uz teju divu miljonu eiropiešu parakstīto iniciatīvu “Right2Water” jeb pirmo veiksmīgo Eiropas pilsoņu iniciatīvu.
Tajā Eiropas Savienības iedzīvotāji pieprasīja droša dzeramā ūdens pieejamību visiem eiropiešiem.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, mazāks ūdens patēriņš plastmasas pudelēs varētu palīdzēt Eiropas Savienības dalībvalstīs esošajām mājsaimniecībām ietaupīt vairāk nekā 600 miljonus eiro gadā. Komisija uzskata, ka, palielinoties uzticībai krāna ūdens kvalitātei, iedzīvotāji varētu samazināt plastmasas atkritumu apjomu, tajā skaitā jūras atkritumu daudzumu. Plastmasas pudeles ir viens no visbiežāk sastopamajiem vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumiem, kas atrodami Eiropas pludmalēs.
“Mēs uzlabosim caurskatāmību attiecībā uz ūdens kvalitāti. Ja patērētājs uzticēsies kvalitātei, viņš izmantos vairāk ūdens no krāna. Un tam ir divkārša pozitīva ietekme uz vidi. Pirmkārt, lai ražotu un transportētu vienu pudeli ūdens, nepieciešams tūkstoš reižu vairāk enerģijas nekā tad, ja lietojam krāna ūdeni. Tāpēc tas, protams, ir ļoti svarīgi klimatam. Otrkārt, ja cilvēki izmanto vairāk ūdens no krāna, viņi izmanto mazāk plastmasas pudeļu, un tad mums ir divkārša pozitīva ietekme, mazāk plastmasas atkritumu vidē,” par plānoto izmaiņu ietekmi uz vidi izteicās atbildīgais ziņotājs Kristofs Hansens no Luksemburgas.
Lai cilvēki varētu un gribētu dzert krāna ūdeni, nevis pirkt to pudelēs, krāna ūdens kvalitāte tiks uzlabota, stingrāk nosakot atsevišķu piesārņotāju maksimālās robežas. Piemēram, tas attiektos uz svina daudzumu, kas atrodams ūdens caurulēs, īpaši vecajās. Līdz 2022. gada sākumam Eiropas Komisija sastādīs un uzraudzīs sarakstu ar tādām vielām vai savienojumiem, kas uzskatāmi par bīstamu veselībai. Komisijai arī jāizveido saraksti, norādot, kurām vielām atļauts nonākt saskarē ar dzeramo ūdeni.
Tāpat paredzēts, ka dalībvalstīm būs jāveicina bezmaksas ūdens nodrošināšana sabiedriskajās iestādēs un – bezmaksas vai par nelielu maksu – restorānos un ēdnīcās. Jāveic arī pasākumi, lai uzlabotu neaizsargāto grupu piekļuvi ūdenim, piemēram, bēgļiem un bezpajumtniekiem.
“Mēs uzliekam dalībvalstīm pienākumu ūdeni izvietot sabiedriskās vietās.
Tur, kur cilvēki var piepildīt pudeles. Un tas ir īpaši svarīgi arī neaizsargātiem pilsoņiem, piemēram, minoritātēm dažās valstīs, kurām nav pastāvīgas dzīvesvietas,” sacīja Hansens.
Divu gadu laikā pēc likuma pieņemšanas dalībvalstīm jāveic nepieciešamās izmaiņas, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Atbalstu dalībvalstīm dzeramā ūdens direktīvas ieviešanā sola Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis.
„Mūsu ūdeņus apdraud četras lielas krīzes. Klimata krīze, bioloģiskās daudzveidības krīze, piesārņojuma krīze, resursu krīze. Turklāt mums tagad ir arī Covid-19 krīze. Turpināt visu kā iepriekš nav risinājums. Es varu apliecināt komisijas apņemšanos atbalstīt dalībvalstis to centienos pakāpeniski ieviest ūdens direktīvu,” sacīja Vojcehovskis.
Sagaidāms, ka ceturtdien Eiropas Parlamenta deputāti balsos par rezolūciju, kurā aicinās dalībvalstis pilnībā īstenot Eiropas Savienības ūdens tiesību aktus. Teksta priekšlikumā viņi brīdina, ka puse bloka ūdenstilpju joprojām nav labā stāvoklī un ka Eiropas Savienības ūdens direktīvas mērķi joprojām nav sasniegti.
