ES un Turcijas attiecības sasniegušas jaunu zemāko punktu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Eiropas Savienības (ES) un Turcijas attiecības ir sasniegušas jaunu zemāko punktu. Galvenais iemesls tam ir Turcijas agresīvie centieni piekļūt energoresursiem Vidusjūrā un iesaistīšanās militārajos konfliktos Eiropas kaimiņos. Brisele brīdinājusi Ankaru, ka var nākties lemt par sankciju piemērošanu savai stratēģiskajai partnerei. Tikmēr Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans redz savu valsti kā daļu no Eiropas.

ĪSUMĀ:

  • Eiropas Savienības un Turcijas attiecības vienmēr ir bijušas sarežģītas.
  • Tās pasliktināja turku veiktā gāzes meklēšana ūdeņos Vidusjūras austrumos.
  • To par savu ekonomisko zonu uzskata ES dalībvalstis Grieķija un Kipra.
  • ES pagarināja sankcijas pret Turciju; diskutēs par papildu sankcijām.
  • Borels: Briseles un Ankaras attiecības atrodas izšķirošā punktā.
  • Erdogans: Mēs sevi redzam tikai Eiropā; Turcija arvien ir ES kandidātvalsts.
  • Francijas ministrs: Turcijai jāizbeidz agresija pret Grieķiju un Kipru Vidusjūrā. 

ES un Turcijas attiecības sasniegušas jaunu zemāko punktu
00:00 / 04:07
Lejuplādēt
ES un Turcijas attiecības vienmēr ir bijušas sarežģītas. Galvenie nesaprašanās iemesli ir atšķirīgā pozīcija sadalītās Kipras jautājumā, kā arī domstarpības par cilvēktiesībām, vārda brīvību un likuma varu.

 

Pirms četriem gadiem Brisele un Ankara vienojās, ka Turcija nepieļaus migrantu nelegālu došanos uz Eiropu, bet apmaiņā pret to ES piešķirs finansiālu palīdzību Turcijai. Neraugoties uz to, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans regulāri ir draudējis "atvērt slūžas" un ļaut miljoniem migrantu no Turcijas doties uz Eiropu.

Pēdējos mēnešos Turcijas un ES attiecības vēl vairāk ir pasliktinājuši turku veiktie dabasgāzes meklēšanas darbi Vidusjūras austrumu daļas ūdeņos, kurus par savu ekskluzīvo ekonomisko zonu uzskata ES dalībvalstis Grieķija un Kipra.

Brisele šajā strīdā atbalsta Kipru un Grieķiju. ES šomēnes vēl uz gadu pagarināja sankcijas pret Turciju saistībā ar tās veiktajiem izpētes un urbšanas darbiem Vidusjūras austrumos, ko Brisele uzskata par nelikumīgiem.

Sagaidāms, ka ES dalībvalstu līderi nākammēnes paredzētajā sanāksmē diskutēs par papildu sankciju noteikšanu Turcijai.

Turcijas un ES attiecībām par labu nenāca arī Erdogana aicinājums boikotēt Francijā ražotās preces un viņa paustās šaubas par šīs valsts prezidenta Emanuela Makrona garīgo stāvokli pēc tam, kad Francijas līderis paziņoja par plāniem vērsties pret "islāma separātismu" savā valstī.

ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels uzskata, ka Briseles un Ankaras attiecības atrodas izšķirošā punktā.

"Mūsuprāt, ir svarīgi, lai Turcija saprastu, ka tās uzvedība paplašina tās atšķirtību no Eiropas Savienības. Lai atgrieztos pie pozitīvas attiecību dienaskārtības, ko mēs vēlamies, mēs pieprasīsim Turcijai fundamentāli mainīt savu attieksmi. Laiks skrien, un mēs sasniedzam pavērsiena brīdi mūsu attiecībās ar Turciju," norādīja ES ārlietu vadītājs.

Turcijas prezidents Erdogans pēdējās dienās ir mīkstinājis savu retoriku pret ES. Nedēļas nogalē viņš paziņoja, ka Turcija esot nešķirama Eiropas daļa. Viņaprāt, Turcija un ES visas nesaskaņas varot atrisināt politiskā un diplomātiskā ceļā.

"Mēs sagaidām, ka Eiropas Savienība turēs savus solījumus nediskriminēt mūs vai vismaz nekļūt par instrumentu atklātam naidīgumam pret mūsu valsti.

Mēs sevi neredzam nekur citur, kā tikai Eiropā. Mēs vēlamies būvēt savu nākotni kopā ar Eiropu.

Turcija nevēlas pret kādu cīnīties, pārkāpt kāda tiesības vai pārkāpt kāda likumīgo nostāju. Mēs sagaidām tādu pašu attieksmi arī pret mums," sacīja Erdogans.

Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledrians izteicies, ka Erdogana samiernieciskajiem paziņojumiem nebūšot nekādas vērtības, ja tiem nesekošot rīcība. Viņš norādīja, ka Turcijai esot jāizbeidz agresija pret Grieķiju un Kipru Vidusjūrā un jāpanāk situācijas normalizēšanās Lībijā un Kalnu Karabahā. Ankaras centienus izvērtēšot ES dalībvalstu līderu samitā nākammēnes.

Līdz šim atsevišķas ES dalībvalstis, piemēram, Itālija, Spānija un Ungārija bija pret jaunu sankciju noteikšanu Turcijai. Tomēr tagad noskaņojums mainoties arī tajās dalībvalstīs, kuras iepriekš deva priekšroku dialogam ar Ankaru, medijiem vēsta avoti Briselē.

Turcijai joprojām oficiāli ir ES kandidātvalsts statuss, ko tā saņēma jau 1999. gadā. Taču 2005. gadā uzsāktās iestāšanās sarunas ir virzījušās ļoti lēni. No 35 sarunu sadaļām ir slēgta tikai viena, vēl 16 ir atvērtas, bet 14 ir bloķētas. 2018. gada jūnijā ES Vispārējo lietu padome paziņoja, ka iestāšanās sarunas ar Turciju ir uzskatāmas par iesaldētām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti