Sīrijas kaimiņvalsts Turcija patlaban ir viens no aktīvākajiem bēgļu tranzīta ceļiem uz Eiropu, taču cauri Turcijai plūst ne tikai sīrieši, bet arī afgāņi, irākieši un citi. Aktīvi savu darbību te ir izvērtuši arī cilvēku kontrabandisti, laivās no Turcijas krastiem straumēm ceļot bēgļus pāri uz Grieķijas salām. Šogad vien gandrīz 600 000 cilvēku laivās ir sasnieguši Eiropas krastus, un krietna daļa no viņiem braukuši tieši no Turcijas.
Tā kā Turcija šajā ziņā ir atslēgas valsts, ES patlaban risina aktīvas sarunas ar Ankaru par to, kā apturēt grūti kontrolējamo migrantu straumi un kontrabandistu aktivitātes. Turcija no savas puses ir gatava palīdzēt - veidot stingrākas kontroles un būvēt plašākus bēgļu centrus, ja vien ES izpildīs virkni nosacījumu.
ES līderi pēc ilgākām sarunām tagad ir vienojušies paātrināt vīzu atvieglojumus Turcijas pilsoņiem, padarīt straujāku progresu sarunās par pievienošanos ES,
proti, atverot jaunas sarunu sadaļas, kā arī piešķirt trīs miljardu eiro lielu finansējumu no Briseles puses bēgļu centru izveidei un citām vajadzībām migrantu plūsmu ierobežošanai. Tiesa, tā nav pat puse no kopumā septiņiem miljardiem eiro, ko Turcija līdz šim ir iztērējusi vairāku miljonu Sīrijas bēgļu izmitināšanai valstī.
Tomēr par konkrētiem pasākumiem, tai skaitā par finansējuma avotiem bēgļu krīzes novēršanai diskusijas tiks turpinātas šodien. Bloka valstīm pagaidām nav skaidrs no kādiem avotiem gūt 2līdzekļus, kas nepieciešami aktuālāko problēmu risināšanai. To pēc tikšanās atzina arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, kurš sacīja, ka turpmākajās nedēļās turpināsies sarunas ar Turcijas valdību par piešķiramo summu: “Sadarbības plānam ir divi galvenie mērķi. Pirmkārt, sniegt nepieciešamo atbalstu Ankarai, lai bēgļi paliktu Turcijā. Otrs galvenais uzdevums ir novērst iespēju imigrantiem caur šo valsti doties uz Eiropas Savienību”.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pauda piesardzīgu optimismu par šo sarunu iznākumu.
Arī Latvijas amatpersonas ir paziņojušas par gatavību iesaistīties bēgļu krīzes novēršanā. Premjere Laimdota Straujuma pirms Eiropadomes sēdes paziņoja, ka mūsu valsts varētu nosūtīt 10 ekspertus robežapsardzes aģentūras “Frontex” stiprināšanai. Viņa apliecināja, ka Latvija šonedēļ ieskaitīja 150 tūkstošus eiro starptautiskajos fondos palīdzībai bēgļiem.
ES nav lielas izvēles, atzina Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma ("Vienotība"). Viņasprāt, Turcija var palīdzēt mazināt šo situāciju, kad uz Eiropu plūst ne tikai cilvēki, kuri bēg no kara, bet arī tā sauktie ekonomiskie migranti.
Nedēļas nogalē vizītē uz Turciju dosies Vācijas kanclere Angela Merkele. Tikmēr vairākas dalībvalstis, īpaši Grieķija, Kipra un Francija jau paudušas bažas, ka ES pārāk steidzas piekrist Turcijas prasībām. Taču šīs ir zemes, kuras vēsturisku un dažādu citu iemeslu dēļ allaž ir bijušas Turcijai opozīcijā. Visi punkti, ko Turcija prasa, ir visai sāpīgi, jo nav skaidrs, kur ņemt palīdzības naudu.
Arī vīzu atvieglojumi un jaunas iestāšanās sarunu sadaļas atvēršana laikā, kad Turcijas varu joprojām kritizē par cilvēktiesību, preses brīvības pārkāpumiem, konfliktiem ar kurdiem un citām nepilnībām, ir ļoti sāpīgs jautājums daudzām dalībvalstīm.
Tās uzskata, ka šī ir izdabāšana Turcijai, kas patiesībā nekādiem atvieglojumiem un paātrinājumiem vēl nav gatava.
Pagaidām dalībvalstis arī vienojušās stiprināt kopējo ES robežapsardzības aģentūru "Frontex", uz laiku atliekot malā ieceri par jaunas kopējas ES robežsardzes izveidošanu, pret kuru arī bija visai ievērojama pretestība. Dalībvalstu domas dalās, jo daļa uzskata, ka tas būs sarežģīti un pilnīgi pietiktu ar esošo struktūru spēcināšanu.
Palielinoties bēgļu plūsmai, valstīm var rasties situācijas, ka ar pašu spēkiem ir par maz un tad būtu jālūdz palīgā arī citu valstu speciālisti. Ir pārliecība, ka "Frontex" spēki ir par mazu, un tie vai nu būtu jāpaplašina vai arī jārada kas pilnīgi jauns.
Par kopīgas ES robežsardzes izveidi ļoti iestājas, piemēram, Francija. Praktiski tas nozīmētu, ka nepieciešamības gadījumā, piemēram, Latvijas robežas kopā ar mūsu robežsargiem varētu uzraudzīt arī vācieši, poļi un tamlīdzīgi. Taču dalībvalstu domas dalās, un arī Latvijas ir aicinājusi ar jaunās idejas virzību nesteigties.
