Dienas notikumu apskats

Kratīšana uzņēmumā "Rīgas satiksme" saistīta ar aizdomām par krāpšanu lielā apjomā

Dienas notikumu apskats

Gads kopš Katalonijas neatkarības referenduma

ES un NATO pēc referenduma aicina Maķedoniju nekavēties ar reformām

ES un NATO aicina Maķedoniju sākt darbu pie izmaiņām konstitūcijā

„Maķedonijai ir jāizmanto šī vēsturiskā iespēja un jāsāk darbs pie izmaiņām konstitūcijā,” tā aicina Eiropas Savienība (ES) un NATO pēc valstī notikušā referenduma par nosaukuma maiņu.

„NATO durvis ir atvērtas, taču vispirms Maķedonijai ir jāizpilda visas nacionālās procedūras. Aicinu visas politiskās partijas un līderus strādāt konstruktīvi un atbildīgi, ” tā uzreiz pēc Maķedonijas referenduma rezultātu paziņošanas rakstiski paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Arī Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni un bloka paplašināšanās komisārs Johaness Hāns kopīgā paziņojumā aicina Maķedonijas parlamentu sākt darbu pie izmaiņām konstitūcijā, kas vispirms ir nepieciešamas, lai nomainītu valsts nosaukumu, un sāktu ilgi gaidīto ceļu uz Eiropas Savienību un NATO. 

Maķedonijas referenduma iznākums ir pozitīvs šai iecerei, jo par valsts nosaukuma maiņu no visiem tiem balsstiesīgajiem, kuri devās izteikt savu viedokli, vairāk nekā deviņdesmit procenti to atbalstīja. Tomēr šo iznākumu aizēno fakts, ka  aktivitāte bija zema, kas ir labs iegansts oponentiem, sacīt, ka liela daļa Maķedonijas sabiedrības nav ieinteresēta šādā nākotnē.

Rietumu eksperti jau iepriekš brīdināja, ka Krievija darīs visu iespējamo, lai ietekmētu tautas nobalsošanas rezultātus, un, kā raksta izdevums „The Guardian”, zemā cilvēku aktivitāte varētu būt viens Kremļa panākumiem. Lai gan Krievija noliedz iejaukšanos, taču diplomāti un kiberdraudu pētnieki norāda, ka pēdējos mēnešos sociālās saziņas vietnē „Facebook”, ko plaši lieto arī Maķedonijas jaunatne, parādījās vairāki desmiti ierakstu ar aicinājumu boikotēt referendumu. Skopjē izcēlās arī kautiņi, kuru dalībnieki vēlāk atzina, ka viņiem ir bijis samaksāts, lai celtu nemierus.

Lai referendumu atzītu par notikušu, tajā bija jāpiedalās vismaz 50% balsstiesīgo. Taču premjerministra Zorana Zaeva valdība jau iepriekš paziņoja, ka šim referendumam ir konsultatīvas raksturs un tas nozīmē, ka valdība var pieņemt iznākumu kā tautas gribas atspoguļojumu, neskatoties uz aktivitātes līmeni.

Ja visas nacionālās procedūras noritēs veiksmīgi, tad Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas pārdēvēšana par Ziemeļmaķedoniju būtu vēsturisks pagrieziens ne tikai valstij, bet visam reģionam kopumā.

Tas, pirmkārt, pieliktu punktu jau desmitiem gadu ilgušajam konfliktam ar kaimiņos esošo Grieķiju, kura līdz šim bloķējusi Maķedonijas uzņemšanu NATO un ceļu uz Eiropas Savienību, jo Maķedonijas vārdā sauc arī vienu no Grieķijas reģioniem. Tā bažījas, ka līdz ar to Maķedonija to varēt iekārot sev.

Taču, otrkārt, Maķedonijas nosaukuma maiņu Briselē redz arī kā būtisku pagriezienu visā Balkānu reģionā, kurā, tuvojoties Rietumu organizācijām, mazinās arī Krievijas ietekme.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt