ĪSUMĀ:
- 2.jūnijā sāksies ES un Lielbritānijas tirdzniecības sarunu 4.kārtā.
- Tomēr līdzšinējās sarunās nav panākts gandrīz nekāds progress.
- ES sarunvedējs Barnjē mudina Londonu nevilkt laiku garumā.
- Nekas neliecina, ka Džonsona valdība varētu mainīt savu kursu un sekotu ES noteikumiem.
- Līdz gada beigām Lielbritānija atrodas pārejas posmā.
- Ja Londona un ES nenoslēgs brīvās tirdzniecības līgumu, ekonomika var ciest.
- Varētu vienoties par pārejas perioda pagarināšu uz vienu vai diviem gadiem.
- Britu valdība līdz šim ir kategoriski iebildusi pret šādu iespēju.
- Lēmums par pagarināšanu būtu jāpieņem līdz jūnija beigām.
Arvien mazāk paliek laika, kas atvēlēts, lai Apvienotā Karaliste un Eiropas Savienība varētu vienoties par turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Tomēr līdzšinējās sarunās nav panākts gandrīz nekāds progress.
“Nākamajā sarunu kārtā ir vajadzīga jauna dinamika, lai mēs nenonāktu strupceļā,” aicināja Barnjē.
“Ceturtā sarunu kārta, kas ir paredzēja jūnija pirmajā nedēļā, var kļūt par panākuma brīdi, ja mēs spēsim sasniegt taustāmu progresu visās jomās. Līdz beidzamajam brīdim Eiropas Savienība un es personīgi paliksim mierīgi, stingri pieturēsimies pie mūsu principiem un būsim cieņpilni,” solīja Barnjē.
Tomēr pagaidām nekas neliecina, ka Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona valdība varētu mainīt savu kursu.
Tās amatpersonas uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jānolaižas uz zemes un jāsaprot, ka Apvienotā Karaliste pēc izstāšanās nesekos Eiropas noteikumiem un standartiem. Turklāt izskan pat pieļāvumi, ka bez līguma ar Eiropas Savienību Lielbritānija varēs brīvāk palīdzēt saviem uzņēmumiem pārvarēt pašreizējās krīzes sekas.
Līdz gada beigām Lielbritānija atrodas pārejas posmā. Tas nozīmē, ka tās attiecības ar Eiropas Savienības valstīm saglabājas kā līdz šim. Bet jau no nākamā gada viss mainīsies. Un ja Londona un Brisele nespēs noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu, tad ekonomika var ciest nopietnus zaudējumus.
Tādēļ pirms ceturtās sarunu kārtas Barnjē intervijā britu laikrakstam "Sunday Times" uzstāja, ka koronavīruss jau tāpat ir radījis pamatīgu ekonomikas krīzi.
Līdz ar to nevienai pusei nebūtu izdevīgi, ja klāt pievienotos zaudējumi no muitas nodevām un citiem šķēršļiem, kas radīsies nenoslēgtās vienošanās dēļ.
Tāpat Barnjē piebilda, ka Džonsona valdība esot atkāpusies vairākus soļus no tā, kas ir ierakstīts politiskajā deklarācijā par turpmākajām attiecībām. Līdz ar to Eiropas Savienības sarunu vadītājs mudināja Džonsonu atgriezties pie viņa sākotnējām ambīcijām.
Pastāv arī iespēja vienoties par pārejas perioda pagarināšu uz vienu vai diviem gadiem. Tas dotu papildu laiku kompromisa meklējumiem. Tomēr Lielbritānijas valdība līdz šim ir kategoriski iebildusi pret šādu iespēju. Turklāt lēmums par pagarināšanu būtu jāpieņem līdz jūnija beigām.
KONTESTS:
Lielbritānija 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attieksies visi ES noteikumi.
ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
Savukārt 2020. gada pavasarī jaunus sarežģījumus sarunās ienesa Covid-19 krīze, kas skar visu Eiropu.
