ES un Lielbritānijas sarunās panākts kompromiss

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pēc divu dienu ilgām sarunām Lielbritānija un pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis panākušas vienošanos par reformām Lielbritānijas turpmākajās attiecībās ar ES. Kompromiss sasniegts arī divos visgrūtākajos jautājumos par pabalstiem viesstrādniekiem un Lielbritānijas balsi finanšu lietās.

Pirmais par panākto vienošanos ziņoja Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks. Viņš piektdienas, 19.februāra, vēlā vakarā vēstīja, ka sasniegts vienprātīgs atbalsts Lielbritānijas un ES līgumam.

Drīz šo vienošanos apstiprināja Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons, kurš pauda, ka "vienošanās Lielbritānijai dod īpašo statusu".

 

Ietekme uz eirozonu un pabalstu ierobežojumi

Vienošanās visgrūtākie punkti bija divi. Aktīvas sarunas bija ar  Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Luksemburgas valdības vadītāju, jo abām valstīm nepatika britu prasība piešķirt teju vienādas balss tiesības valstīm, kuras nav eirozonā, lai tām būtu lielāka teikšana par monetārās savienības lēmumiem. Lielbritānijas valūta ir mārciņa, un Londona to pat negrasās mainīt.

Lielbritānijai būs arī tiesības iebilst pret eirozonas finanšu lēmumiem, kas nebūs Londonas interesēs.

Tāpat izdevies vienoties par  britu prasību ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem un viņu bērniem, kuri neuzturas Lielbritānijā. Tā kā Apvienotajā Karalistē strādā liels skaits cilvēku no Centrālās un Austrumu Eiropas, tāpēc īpaši asi par to debatēja Čehija un Polija.

Kopīgs lēmums paredz iespēju septiņus gadus ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Panākta arī vienošanās par bērnu pabalstu ierobežošanu gadījumos, ja viesstrādnieku atvases dzīvo citā valstī. Uz personām, kas pabalstus saņem jau šobrīd, ierobežojumus varēs attiecināt no 2020.gada, bet uz jaunajiem pabalstu pieprasītājiem šie ierobežojumi tiks attiecināti, līdzko spēkā stāsies attiecīgs Lielbritānijas likums.

Savukārt bērniem, kuru vecāki strādā Lielbritānijā, bet paši bērni dzīvo citā valstī, sociālie pabalsti samazināsies, sākot no 2020. gada, bet tiem, kuri Lielbritānijā ieradīsies nākotnē,  tiklīdz likums būs stājies spēkā.

 

Uzvaras garša

Kopumā šī vienošanās tiek pasniegta kā kompromiss, lai novērstu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un ļauj Kemeronam izvērst tālāku kampaņu. Arī preses konferencē pēc samita Kemerons skaidri un gaiši norādīja, ka Lielbritānijai ir jāpaliek ES vairāku iemeslu dēļ, piemēram, lai Lielbritānija var baudīt brīvā tirgus priekšrocības.

Kemerons arī uzsvēra, ka Lielbritānija nekad nebūs eirozonā, nekad nepiedalīsies vienotā Eiropas armijā un ciešāk integrētā Eiropas Savienībā.

Latvijas Radio korespondente Briselē vēsta, ka brīdī, kad britu premjers pameta ES Padomes ēku, viņš nepārprotami izskatījās ļoti apmierināts un uzvaras garšu sajutis.

 

Vēl gaidāmas smagas cīņas

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons jau sasauc valdības sēdi, un pirmdien, 22.februārī, valdība parlamentā iesniegs priekšlikumu par referenduma iespējamo datumu. Visticamāk, 23.jūnijā Lielbritānijā varētu notikt referendums par Lielbritānijas tālākajām attiecībām ar ES.

Ja lielākā daļa balsotāju lems par Lielbritānijas palikšanu ES, tad visi šie reformu punkti stāsies spēkā. Bet, ja lems par izstāšanos, tad tā jau būs pavisam cita situācija.

Taču sagaidāms, ka līdz referendumam tā būs ļoti smaga cīņa starp ES atbalstītājiem un eiroskeptiķiem un Kemeronam nāksies pielikt visai lielas pūles, lai pārliecinātu vēlētājus paša rosinātajā referendumā balsot par Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā, jo otrā pusē nosliecas arī viņa paša valdības ministri un sabiedrotie.

Britu eiroskeptiķi jau norādījuši uz vairākiem, viņuprāt, vienošanās trūkumiem. Iznākumā tie neļaus samazināt imigrāciju uz Lielbritāniju un nepalielinās britu iespējas bloķēt sev nepieņemamus ES likumus.

Ziņots, ka ES līderu samits sākās ceturtdien un tajā bija divi jautājumi: Lielbritānijas un ES attiecības, kā arī patvēruma meklētāju krīze. Lielbritānija sarunās ar ES izvirzīja vairākus nosacījumus savai dalībai savienībā, piemēram, sociālajā politikā, norādot, ka nevēlas maksāt bērnu pabalstus viesstrādniekiem, kuru bērni dzīvo savā dzimtenē un nevis kopā ar vecākiem, kā arī monetārajā politikā, paužot, ka vēlas lielāku ietekmi eirozonā, vienlaikus saglabājot savu valūtu – angļu mārciņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti