Kopš koronavīrusa pandēmijas izplatības sākuma Eiropā kļuva skaidrs, ka Eiropas Savienības un Lielbritānijas sarunas par abu pušu attiecībām pēc britu aiziešanas no 28 valstu bloka nebūs vieglas. Un viens no iemesliem bija tāds, ka sarunām ir jānotiek attālināti, liedzot iespēju no sirds izbaudīt diskusiju burvību. Pēc pagājušās nedēļas sarunām starp Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes sarunvedēju komandām neapmierinātību ar šo diskusiju iznākumu ir paudušas abas puses.
Kā uzsvēris Eiropas Savienības galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē, joprojām galvenās domstarpības ir jautājumā par vienotajiem spēles noteikumiem, kas liegtu Apvienotajai Karalistei apšaubīt un apdraudēt Eiropas Savienību nākotnē:
"Apvienotā Karaliste nav iesaistījusies nopietnās diskusijās par vienādu spēles laukumu, lai ko arī viņi teiktu. Tās ir diskusijas par godīgiem noteikumiem ekonomikā un tirdzniecībā, par kuriem mēs esam vienojušies ar Borisu Džonsonu politiskajā deklarācijā. Tas joprojām ir atbilstošs dokuments gan šodienai, gan nākotnei. Šajā jautājumā pēdējā sarunu kārtā nebija nekāda progresa. Jautājumā par mūsu turpmāko attiecību pārvaldību mums ir bijušas dažas noderīgas diskusijas, taču tās skar galvenokārt tikai atsevišķus sektorus. Taču mums nav izdevies sasniegt progresu jautājumā par vienotu pārvaldības ietvaru, kādu mēs vēlētos izveidot ar savu nozīmīgāko kaimiņu. Tai būtu jābūt visaptverošai un pilnīgai partnerībai, kas garantē efektivitāti un caurskatāmību," teicis Barnjē.
No savas puses Apvienotās Karalistes galvenais sarunvedējs Deivids Frosts ir paziņojis, ka pašlaik Eiropas Savienības vadība esot pārņemta ar koronavīrusa pandēmijas apkarošanu, tāpēc arī tās uzmanība no "Brexit" procesa ir novērsta. Pēc viņa vārdiem, galvenais šķērslis esot Eiropas uzstājība, pieprasot, lai Apvienotā Karaliste apmaiņā pret piekļuvi vienotajam tirgum arī turpmāk ievērotu Eiropas Savienības likumus un standartus.
Lielbritānija uzsver, ka Brisele šādas prasības nav izvirzījusi nevienai citai valstij, ar kuru ir noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi. Pēc Frosta vārdiem, ir grūti saprast, kāpēc Eiropas Savienība tik ļoti koncentrējas uz ideoloģiskiem jautājumiem tā vietā, lai bez liekām grūtībām noslēgtu abpusēji izdevīgu vienošanos. Līdz brīdim, kamēr Eiropas Savienība nesapratīs, ka uz šādiem noteikumiem Lielbritānija vienošanos nenoslēgs, nekāda progresa nebūšot arī turpmāk. Tieši tāpēc pirms 1. jūnijā gaidāmās nākamās sarunu kārtas Eiropas Savienībai būšot sava pieeja jāmaina. Lai dotu iespēju Eiropas Savienības dalībvalstīm un visiem ieinteresētajiem novērotājiem iepazīties ar Lielbritānijas nostāju, jau šīs nedēļas laikā ir plānots publiskot visus Lielbritānijas piedāvātos līgumu tekstus.
Ilgi nav bijusi jāgaida arī Mišela Barnjē pretreakcija, paziņojot, ka Eiropas Savienība nav gatava atteikties no savām vērtībām apmaiņā pret labumiem britu ekonomikai. Tieši tāpēc komentētāji ar jaunu sparu ir sākuši runāt par to, ka gan Brisele, gan Londona arvien atklātāk sāk gatavoties bezvienošanās scenārijam, jo laika sarunu noslēgšanai paliek arvien mazāk.
