Lielbritānija arvien vairāk atkāpjas no saistībām, kuras tā uzņēmās, uzsākot sarunas par turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību. Par to pēc ceturtās abu pušu sarunu kārtas ir paziņojis Eiropas Savienības galvenais "Brexit" sarunvedējs Mišels Barnjē, norādot uz jebkāda progresa trūkumu sarunās. Tikmēr britu puse ir paudusi gatavību turpināt sarunas, joprojām paužot pārliecību par iespēju panākt vēlamo vienošanos atvēlētajā laikā.
Ja Apvienotās Karalistes galvenais sarunvedējs Deivids Frosts ir uzsvēris, ka sarunas joprojām ir pozitīvas, progress ir mērens un abas puses joprojām turpina runāt par visiem jautājumiem, ieskaitot pašus sarežģītākos, tad Eiropas Savienības galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē bijis daudz skarbāks.
Viņš paziņojis, ka nekāda progresa nav. Pēc Barnjē vārdiem, Apvienotajai Karalistei būtu jāizrāda lielāka cieņa tiem solījumiem, kurus viņi paši ir piekrituši pildīt.
"Progresa trūkums mūsu sarunās ir saistīts nevis ar izvēlēto metodi, bet gan ar lietas būtību. Ja mēs vēlamies virzīties uz priekšu, mums ir jāpieturas pie dotajiem solījumiem. Mēs iesaistījāmies šajās sarunās, balstoties uz vienoto politisko deklarāciju, kas skaidri nosaka mūsu turpmākas sadarbības priekšnoteikumus. Šis dokuments ir pieejams visās valodās, tostarp angļu valodā, un tā ir laba lasāmviela. Par šo deklarāciju mēs vienojāmies ar pašu premjerministru Džonsonu, un to apstiprināja visu 27 dalībvalstu līderi. Tas mums ir un arī turpmāk būs vienīgais svarīgais dokuments un atskaites punkts mūsu sarunās, jo par to ir vienojušās abas puses. Taču ar katru nākamo sarunu kārtu mūsu britu partneri mēģina attālināties no šī vienotā pamatdokumenta. Mēs nevaram pieņemt un nepieņemsim šo atkāpšanos no politiskās deklarācijas," sacīja Barnjē.
Abas puses joprojām ir apņēmības pilnas turpināt strādāt, cerams, drīzumā arī klātienē, lai vienošanās tiešām tiktu panākta vismaz līdz 31. oktobrim.
Kā norādījis Barnjē, Eiropas Savienība joprojām ir atvērta tam, ja britu puse vēlēsies prasīt sarunu pagarinājumu uz gadu vai diviem. Londona gan šādu iespēju kategoriski noraida. Iespēja prasīt šādu pagarinājumu ir vēl līdz šī mēneša beigām.
Kā aģentūrai AFP norādījis sarunām pietuvināts avots, pašlaik tiešām esot sajūta, ka britu sarunvedējiem ir dots rīkojums pat neturpināt sarunas un patiesībā būtu jārunā nevis par mērenu progresu sarunās, bet gan par slīdēšanu atpakaļ. Tas attiecināms gan uz jautājumiem par godīgu konkurenci, gan Eiropas zvejas kuģu piekļuvi britu ūdeņiem. Tā vietā lielākā uzmanība ir pievērsta šomēnes gaidāmajām Borisa Džonsona un Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas sarunām, kuru datums vēl arī nav zināms. Tieši tāpēc vairāki Eiropas politiķi jau izteikušies, ka arvien aktīvāk būtu nepieciešams domāt par to, kā sagatavoties situācijai, kad Eiropas Savienības un Lielbritānijas sarunas beidzas bez rezultāta.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attieksies visi ES noteikumi.
Eiropas Savienības un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
2020. gada pavasarī jaunus sarežģījumus sarunās ienesa Covid-19 krīze, kas skar visu Eiropu.
