Saslēgšana rokudzelžos, piespiedu nakšņošana policijas automašīnā vai nogādāšana migrantu aizturēšanas centros. Liegta piekļuve medikamentiem vai mobilajiem telefoniem un izraidīšana no valsts. Ar šādām neērtībām pēdējo nedēļu laikā saskārušies vairāki ES valstu pilsoņi, kuri ieradušies Lielbritānijā.
Pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES spēkā ir stājušies jauni ieceļošanas noteikumi, kuri daudziem ir izraisījuši apjukumu un nonākšanu neapskaužamā situācijā.
Nevalstiskās organizācijas "Bail for Immigration Detainees" pārstāve Aranija Kogulatas norādīja, ka liela daļa vainas būtu jāuzņemas Lielbritānijas valdībai: "Ja jūs apskatīsieties Apvienotās Karalistes valdības mājaslapā, tur ir pieejami imigrācijas noteikumi, kuri skaidri pasaka, ka ir iespējams apmeklēt darba intervijas vai piedalīties darba konferencēs. Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kuri ierodas tieši šādu iemeslu dēļ, tiek liegta iebraukšana valstī, paziņojot, ka viņiem ir nepieciešams pieteikties darba vīzai. Šajos jautājumos trūkst skaidrības, un tas noved pie tā, ka cilvēkiem tiek liegta viņu pārvietošanās brīvība."
Kogulatas norādīja arī, ka visai neapskaužamā situācijā ir nonākuši gados jauni eiropieši, kuri vēlas vairākus mēnešus dzīvot viesģimenēs, lai apgūtu angļu valodu un vienlaicīgi arī pieskatītu bērnus.
Valdības skaidrojumi par tā dēvētās "Au Pair" programmas dalībniekiem arī ir ļoti pretrunīgi. Taču valdība šādas apsūdzības noraidījusi, apgalvojot, ka pandēmijas laikā noteikumi ir mainījušies un katram ir pienākums ar tiem iepazīties.
Kogulatas sacīja, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES tika solīts, ka abas puses viena pret otru attieksies kā tuvi kaimiņi un ar labākajiem nodomiem, taču realitātē tas tā nenotiek. Arī ES un dalībvalstu amatpersonas jau izteikušās, ka Apvienotās Karalistes rīcība ir neproporcionāla.
Bet laikā, kad Lielbritānijā arvien vairāk tiek mīkstināti savulaik ieviestie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, daudzi briti dodas tūrisma ceļojumos uz Eiropas dienvidiem, kur viņus sagaida Spānijas un Portugāles kūrorti un ne tikai. Un, kā norādījuši komentētāji, tracis būtu ļoti liels, ja ar līdzīgiem ierobežojumiem briti saskartos kaut kur Eiropā. Ja ne par ceļošanu, tad strīds starp eiropiešiem un britiem ir vērojams arī vakcīnu jautājumā.
Piemēram, vairākos Spānijas reģionos dzīvojošie britu pilsoņi norādījuši, ka viņiem tiek liegta iespēja saņemt Covid-19 vakcīnu, Atšķirībā no Lielbritānijas, kuras valdība vakcīnas piešķirot visiem valstī dzīvojošajiem, neatkarīgi no viņu pilsonības.
Spānijā dzīvojošie briti uzsvēruši, ka šāda attieksme ir breksita vienošanās pārkāpums.
Breksita atbalstītājs, kampaņas "Get Britain Out" vecākais pētnieks Džošua Makenzijs Lorijs uzskata, ka arī ES ir sākusi pierādīt to, ka tā faktiski vēlas ieriebt Lielbritānijai: "Apvienotā Karaliste pret Eiropu vienmēr ir attiekusies kā pret draugiem un partneriem, bet Eiropas Savienība ir aizgājusi pilnīgi pretējā virzienā. Tā nepārtraukti apšauba Lielbritāniju uz globālās skatuves, apšauba britu pilsoņu tiesības Eiropas Savienībā. Un tas neattiecas tikai uz tiem, kuri dodas brīvdienās, bet arī uz tiem pilsoņiem, kuriem ir tiesības dzīvot šajās valstīs. Jautājums ir, vai šiem cilvēkiem tiek nodrošināta piekļuve bankas kontiem, veselības aprūpei vai autovadītāja apliecībai. Tās ir nepieciešamas lietas, lai varētu strādāt. Ja šādas lietas tiks atņemtas, cilvēki ne tikai no Apvienotās Karalistes, bet no visas pasaules var sākt domāt par to, vai vispār strādāt Spānijā vai Eiropas Savienībā, kas šādi attiecas pret trešo valstu pilsoņiem."
Taču domstarpības starp ES un Lielbritāniju valda ne tikai jautājumos par ceļošanu. Īpaši sarežģīti procesi virzās uz priekšu abu pušu sarunās par situāciju Ziemeļīrijā. Proti, Apvienotā Karaliste piedāvā pakāpeniski ieviest pāri Īrijas jūrai ievesto pārtikas preču pārbaudes. Kā atzīst breksita lietu ministrs Deivids Frosts, pagaidām domstarpības ar ES ir diezgan lielas un būs nepieciešams laiks, lai tās pārvarētu.
"Mūsu diskusijās ir daži rūgti momenti un šīs sarunas nav ļoti produktīvas. Jāskatās, cik tālu mēs ar tām nonāksim. Lielākā problēma ir tāda – ja tas veids, kādā šis protokols strādā pašlaik, apdraud Lielās piektdienas miera līgumu, nevis to atbalsta, tad mums ir nopietna problēma. Ziemeļīrijas protokola mērķis tāds nebija. Ja tas tā tomēr notiek, tad šis dokuments nedarbojas pareizi un mums ir jāsāk runāt ar Eiropas Savienību par sarežģījumu atrisināšanu. Es ceru, ka mums to izdosies izdarīt aptuveni mēneša laikā," sacīja Frosts.
Vienlaikus Frosts paudis cerību, ka gadījumā, ja Lielbritānija būs spiesta vienpersoniski apturēt īpašā Ziemeļīrijas pēcbreksita regulējumu, ES nespers atbildes pasākumus. Pēc Frosta vārdiem, stabilitātes un miera interesēs būtu labi, ja ES notiekošo nepadarītu vēl sarežģītāku.
