Sarunas, kas notika videokonferences formātā, beidzās ar neatrisinātām domstarpībām daudzos jautājumos, arī par noteikumiem uzņēmējdarbībai un zvejas tiesībām.
Kā neilgi pirms piektās sarunu kārtas atzina bloka sarunvedis Mišels Barnjē – gauso sarunu iemesls nav veids, kādā tās notiek. Viņš saskata problēmas britu izklāstīto argumentu būtībā.
“Es joprojām ticu, ka vienošanās ir iespējama. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka Lielbritānija ir piekritusi paātrināt sarunas vasaras laikā. Bet, kā esmu teicis iepriekš, problēma nav saistīta ar laiku vai metodēm, tā ir saistīta ar būtību. Precīzāk ar to, ka Lielbritānija atkāpjas no saviem politiskajā deklarācijā paustajiem solījumiem. Mums nepieciešams skaidrs signāls, ka Lielbritānija ir gatava strādāt, lai panāktu vienošanos, kas respektē šo dokumentu. Ja mēs šo signālu nākamnedēļ saņemsim un jūlijā panāksim konkrētu progresu, ļoti labi. Bet tas prasīs progresu visās jomās. Neatkarīgi no tā, vai tas notiks, bumba ir Lielbritānijas laukuma pusē," sacīja Barnjē.
Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele, kuras valdība drīz pārņems ES prezidentūru, kļuvusi stingrāka savā nostājā, apšaubot, vai Londona tiešām vēlas vienošanos. Viņa paudusi pārliecību, ka Lielbritānijas un visu ES dalībvalstu interesēs būtu panākt sakārtotu izstāšanos. Bet tas jāvēlas abām pusēm.
Briti norādījuši, ka to interesēs nav sarunas ievilkt un turpināt tās arī rudenī. Vienlaikus Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons vēl sestdien uzstāja, ka Lielbritānija pieņems bezvienošanās sekas, ja puses nevarēs atrast kopīgu nostāju. Nedēļas nogalē kļuva zināms, ka no amata septembrī atkāpsies kabineta sekretārs, Lielbritānijas civildienesta vadītājs un nacionālās drošības padomnieks Marks Sedvils. Nacionālās drošības padomnieka pienākumus pārņems Lielbritānijas "Brexit" sarunvedis Deivids Frosts. Līdz ar to daži politikas komentētāji izteica bažas, ka tas varētu novērst britu uzmanību no sarunām. Tomēr, kā norādījusi kāda Lielbritānijas amatpersona, jaunie pienākumi nenovērsīs Frosta uzmanību no sarunām ar ES. Frosts turpinās ieņemt sarunveža amatu līdz vienošanās panākšanai, un tā būs viņa pirmā prioritāte, norādījusi amatpersona.
Pašlaik Lielbritānija joprojām atrodas ES iekšējā tirgus un muitas ūnijas sastāvā, ir spiesta pakļauties bloka tiesību normām un veikt iemaksas tā budžetā. Taču, ja pārejas perioda laikā līdz gada beigām vienošanos neizdosies panākt, tirdzniecību starp abām pusēm turpmāk regulēs Pasaules Tirdzniecības organizācijas normas, kas paredz dažādas muitas barjeras.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attieksies visi ES noteikumi.
ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
2020. gada pavasarī jaunus sarežģījumus sarunās ienesa Covid-19 krīze, kas skar visu Eiropu.
