"Dažas Eiropas Savienības dalībvalstis - jūs lieliski saprotat, par kurām es runāju, - šajā jautājumā demonstrē labās gribas trūkumu. Sava daļas atbildības gulstas arī uz Krievijas valdību," Maloze sacīja, atbildot uz Krievijas ziņu aģentūras "Interfax" jautājumu par to, kādēļ bezvīzu režīma ieviešanā nav progresa.
"Kādēļ ir tāda pret Krieviju vērsta ažiotāža Baltijas valstu, Polijas politiskajā elitē?" jautāja EESK prezidents, pats arī sniedzot atbildi, ka tas ir "tādēļ, ka nav pabeigts šo tautu samierināšanas process".
Viņš stāstīja, ka pirms 50 gadiem samierināšanās starp Francijas un Vācijas tautām, kas abu valstu attiecībām sniedza milzīgu pozitīvu ieguvumu.
"Samierināšanas process nemaksā neko, un Krievijai nav nekāda iemesla baidīties no Lietuvas, Igaunijas un Latvijas. Speriet paši soli uz samierināšanos. Atzīstiet Padomju Savienības pieļautās kļūdas, jo tās nav mūsdienu Krievijas kļūdas," Krieviju aicināja Maloze.
1957.gadā dibinātās ES konsultatīvās iestādes prezidents pauda pārliecību, ka "tad situācija mainīsies". "Vīzu problēma visupirms ir politiska problēma. Tehniskie jautājumi ir diezgan otršķirīgi," viņš uzsvēra.
Maloze atzina, ka, viņaprāt, pret Krieviju vērstā noskaņojuma Baltijas valstu un Polijas pārstāvju vidū iemesls ir "neatrisināti pagātnes jautājumi". "Kamēr jūs, tēlaini izsakoties, nesakārtosiet savas pagātnes lappuses, kamēr nevienosieties ar saviem kaimiņiem par visiem strīdus jautājumiem, nesaprašanās un apbusējs aizkaitinājums diemžēl nezudīs," sacīja EESC vadītājs.
EESC pārstāv pilsoniskās sabiedrības - darba devēju, darba ņēmēju, nevalstisko organizāciju - intereses. Komitejā ir 344 locekļi no dažādām ES dalībvalstīm.
ES un Krievija jau ilgu laiku apspriež vīzu režīma atcelšanu, tomēr sarunas virzās lēnām, jo dažas ES valstis paudušas bažas, ka tas palielinās nelegālo imigrāciju no Krievijas un citām bijušajām padomju republikām, kuru pilsoņi var bez vīzas iebraukt Krievijā .
