ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmes notiek ik gadu, taču tās mēdz apvīt arī skandālu ēna, ņemot vērā, ka ne vienmēr Ķīnas politiķi ir gatavi runāt ar medijiem un dalīties lemtajā noslēguma preses konferencēs. Reiz Ķīna pat pieprasīja no zāles izraidīt valstij nedraudzīgu žurnālistu, ķīniešu brīvo korespondentu Briselē.
Šī bija viena no nedaudzajām reizēm, kad Ķīnas premjerministrs Lī Kecjans stāvēja uz vienas skatuves ar ES līderiem – šoreiz Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku un Eiropas Komisijas (EK) vadītāju Žanu Klodu Junkeru.
Lī Kecjans apliecināja, ka Ķīna ir gatava piekrist ES aicinājumam samazināt kaitīgos izmešus, kas ir būtisks solis, lai ierobežotu klimata pārmaiņas.
Ķīna ir viena no lielvalstīm, kas tam joprojām pretojas, taču ES, kas jau ir apņēmusies tuvākajos gados būtiski ierobežot savu piesārņojumu, vēlas panākt Pekinas piekrišanu līdz gada nogalei paredzētajai izšķirošajai klimata problēmām veltītajai sanāksmei Parīzē.
Sarunās būtiska loma bija atvēlēta ekonomiskajām saiknēm, ņemot vērā, ka pēc Krievijas noteiktā aizlieguma Eiropas preču importam Ķīnas plašais tirgus ir tas, kura virzienā tagad raugās daudzi Eiropas uzņēmēji.
Saskaņā ar EK datiem Ķīna patlaban ir ES otrā lielākā tirdzniecības partnere, tomēr arvien spēkā ir vairāki strīdīgi jautājumi, kas, kā noprotams, īsti netika atrisināti arī šoreiz.
ES pārmet Ķīnai, ka tā uzliek pārāk stingrus ierobežojumus ārvalstu investoriem un uzņēmējiem, kuriem lielās birokrātijas un citu šķēršļu dēļ ir ārkārtīgi grūti ienākt Ķīnas tirgū.
Abas puses nolēmušas līdz gada beigām strādāt un plašākai sabiedrībai sasniegto vēstīt kopīgā progresa ziņojumā. Šo dažādo problēmu dēļ Ķīna un ES arī joprojām nesteidzas ar brīvās tirdzniecības līgumu, kādu Brisele pārredzamā nākotnē vēlas noslēgt ar ASV.
Ķīna ir izrādījusi interesi piedalīties ES investīciju jeb tā sauktajā Junkera plānā, kas paredz tuvākajos gados ES ekonomikā iepludināt 315 miljardus eiro. Kā tas notiks - par to ES institūciju pārstāvji ar Ķīnas pusi runāšot septembrī paredzētā vizītē Pekinā.
Jāteic, ka Ķīnas samitu Briselē pavadīja arī protestētāju grupas un cilvēktiesību organizācijas, kas nekavējās ziņot, ka cilvēktiesību stāvoklis valstī kļūst arvien sarežģītāks. Par to publiski atgādināja arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, aicinot Ķīnas varas iestādes pievērsties minoritāšu problēmām un runāt ar Tibetas garīgā līdera Dalailamas pārstāvjiem.
